Tiek uzskatīts, ka katram latvietim ģimenes vai draugu lokā ir kāds, kurš reiz devies uz Īriju, jo tur zāle zaļāka. Nav melots – zāle tur tiešām ir zaļāka un tas skaidrojams ar to, ka Īrija atrodas Atlantijas okeāna ietekmē un siltā Golfa straume nodrošina relatīvi maigu klimatu, arī lietus diezgan regulāri apslacina šo zemi un … Turpināt lasīšanu Nedēļa Īrijā ar kemperi→
Lasīts un dzirdēts, ka Tu neesi bijis Itālijā, ja neesi bijis Sicīlijā, arī to, ka Sicīlija ir Itālijas sirds un vispār neesi neko redzējis, ja neesi redzējis Sicīliju. Nu tad ņemot vērā šos faktus, 2023. gada novembrī nopirkām biļetes uz Katāniju, lai maija mēnesī varētu apskatīt salas austrumus. Manas gaidas attiecībā uz šo salu bija … Turpināt lasīšanu Nedēļa Sicīlijas austrumos→
Ceļojuma blogos (emuāros?) lasīju, ka nedēļa Atēnās ir daudz, bet mums biļetes bija tieši uz nedēļu, jo mazāks dienu skaits draudēja ar to, ka nejutīsimies atpūtušies. Pilsētā metāmies vesels bars – mēs četri, mana mamma, abi krustdēli un viņu vecāki. Bijām ar diviem ratiem, pārvietojāmies tikai ar kājām un sabiedrisko. Palikām feinā viesnīcā, laikapstākļi brīžiem … Turpināt lasīšanu Ko (no)tvert Atēnās? →
Engures novadā Rīgas jūras līča piekrastē, uz zemes strēles starp Engures ezeru un jūru, ir atrodams viens no senākajiem zvejniekciemiem Kurzemē – Bērzciems.
Vēlmes: atpūsties un pie reizes atzīmēt savu dzimšanas dienu kaut kur ārpus valsts un tur kur janvārī silts. Lidojums bez pārsēšanās. Rezultāts: tiešais lidojums ar airBaltic uz Dubaiju.
Tā nu sanācis, ka mana mamma jau kādu laiku dzīvo Nīderlandē. Līdz ar to reizi gadā dodamies tulpju zemes iekarojumos, lai apskatītu jaunas lietas un vietas. Esmu pabijusi Nīderlandē visos tās gadalaikos un visdažādākajos Nīderlandes nostūros.
Ceļojums uz Azūra krastu jeb Côte d’Azur jeb Francijas rivjēru bija īpašs gan ar to, ka tas bija pirmais ceļojums kopš Covid ēras sākuma (pēdējais ceļojums pirms tam bija uz Berlīni, 2020. gada janvārī), gan ar to, ka pirmo reizi mūsu ceļojumam pievienojās meitiņa un ģimenes draugi. Par labu Francijas dienvidiem izlēmām, jo vēlējāmies pagarināt … Turpināt lasīšanu Saulainais Azūra krasts jeb ieskats Francijas rivjērā→
Berlīnē reiz bija būts kaut kad jaunības gados, kaut kad nakts tumsā, piestājot pārnakšņot pa ceļam uz Beļģiju. Neskatoties uz to, ka Berlīne ir samērā tuvu, tā īsti nekad nebija manu vēlamo galamērķu sarakstā. Bet tad Ryanair ieraudzīju lētas biļetes un nodomāju “kāpēc ne?”.
Jau rakstīju par to, ko izbaudīt Dubrovnikā Horvātijā, kur mūsu ceļojums arī sākās. Turpinājām to pa Bosniju un Hercegovinu, bet noslēdzām Melnkalnē. Melnkalnes apskatīšanai izvēlējāmies tās piekrasti, jo to raksturo skaisti kalni, serpentīnu ceļi, smaragdzaļš ūdens un vairākas romantiskas cietokšņpilsētas.
Lai arī esmu vairāk ziemeļu piekritēja, rudens iestāšanos nolēmām baudīt Balkānos. Galvenokārt jau tāpēc, ka tajos nekad nav nācies būt un ceļojumu aprakstos tie tiek aprakstīti tik kārdinoši. Maršruts Rīga-Dubrovnika-Bosnija un Hercegovina-Melnkalne-Rīga. Biļetes tiešajam lidojumam uz Dubrovniku iegādājāmies jūlija sākumā, bet ceļojumā devāmies septembra otrajā pusē, kad tur sola vēl gana siltu laiku, bet tūristu sezona jau manāmi iet uz galu.
Itālija noteikti ir viena no manām iecienītākajām valstīm, tāpēc uz to devāmies trešo reizi. Šoreiz vēlējāmies vairāk izbaudīt Itālijas virtuvi, tāpēc izvēle krita par labu Boloņai. Lai arī Neapole bija otrs variants, lidojuma pieejamība no Kauņas bija tas, kas Neapoli lika atstāt citai reizi. Kā arī – vēlāk iedziļinoties, sapratām, ka pie reizes paķersim pundurvalsti Sanmarīno.
Sajūta, ka visi man pazīstamie (un arī nepazīstamie) kaut reizi ir bijuši Stokholmā un izbaudījuši visas prāmja sniegtās priekšrocības. Tomēr man šāds prieks ir gājis secen. Bet, ņemot vērā, ka Skandināvija mani vienmēr ir saistījusi un kādu laiku apguvu arī zviedru valodu, loģisks likās lēmums par Stokholmas apmeklēšanu.
Gibraltārs ir mūsu noslēguma punkts Spānijas ceļojumam. Bet neuzdrošinājos Gibraltāru pievienot klāt Spānijas ceļojuma aprakstam, jo tā taču ir pilnīgi cita teritorija, un sajūtas atrodoties Gibraltārā, ir absolūti britiskas.
Savu divu nedēļu ilgo ceļojumu pa Spāniju iesākām ar Barselonu. Uzkavējušies šajā metropolē pāris dienas, mūsu ceļi veda lejup gar Spānijas piekrasti. Visupirms uz Valensiju, bet pēcāk uz Andalūziju – uz vienu no Eiropas autentiskākajiem un krāšņākajiem reģioniem.
Ja Latvijā vasara tā arī beidzas nemaz nesākoties, pēc tās tad jādodas uz dienvidiem. Turpinot Eiropas valstu apceļošanu, lēmām par labu Spānijai. Vienā Spānijas galā dzīvo viens draugs, bet otrā – otrs draugs, tāpēc seko lēmums par 2 nedēļu ceļojumu no viena Spānijas gala uz otru. Ceļojums samērā piesātināts un dažāds, tāpēc šis raksts tikai par un ap Barselonu.
Tumši meži, smaragdzaļš ezers un Alpu kalnu gaiss pakausī – tieši tāda ir Slovēnijas pilsēta Bleda. Šajā gleznainajā vietā īstenībā nokļuvām nejauši, kad devāmies Eurotripā pa Eiropu un galamērķis bija Horvātija, kas izrādījās liela vilšanās. Tāpēc lūkojāmies pēc citas vietas netālu un nokļuvām pirmo reizi šeit. Sākumā biju skeptiska, bet ieraugot ezeru un kalnus, es burtiski iemīlējos. Kas tieši bija par iemeslu manai sajūsmai par šo vietu?
Par labu Londonai izlēmām pateicoties lētajām aviobiļetēm, kā arī vēlējāmies paturpināt Eiropas metropoļu apskatīšanu. Viedokļi par Londonu bija dzirdēti dažādi: tā ir dārga, ļoti daudz cilvēku, bieži līst utt. Bet, lūk, kā Londona izskatījās mums!
Stavangera ir pilsēta Norvēģijas dienvidrietumos, tā ir Norvēģijas ceturtā lielākā pilsēta un nereti zināma, kā Statoil mītnes pilsēta. Pirms tam bijām lasījuši, ka Stavangera ir viena no dārgākajām Eiropas pilsētām, kā arī to ieskauj brīnišķīga daba. Stavangerā ir arī vecākā katedrāle Norvēģijā.
Uz Romu (un arī Vatikānu) devāmies agrā oktobrī, cerībā, ka vēl būs silts, bet ne karsts, un, ka tūristu būs mazāk. Beigu beigās bija ļoti silts (vidēji ap 25-27°C) un tūristi, mūsuprāt, bija pietiekami daudz, lai arī vietējie teica, ka šobrīd tūristu ir samērā maz. Romā bijām nepilnas piecas dienas (jeb pilnas četras), kuru laikā paspējām ļoti daudz.
Tiek uzskatīts, ka katram latvietim ģimenes vai draugu lokā ir kāds, kurš reiz devies uz Īriju, jo tur zāle zaļāka. Nav melots – zāle tur tiešām ir zaļāka un tas skaidrojams ar to, ka Īrija atrodas Atlantijas okeāna ietekmē un siltā Golfa straume nodrošina relatīvi maigu klimatu, arī lietus diezgan regulāri apslacina šo zemi un … Turpināt lasīšanu Nedēļa Īrijā ar kemperi
Lasīts un dzirdēts, ka Tu neesi bijis Itālijā, ja neesi bijis Sicīlijā, arī to, ka Sicīlija ir Itālijas sirds un vispār neesi neko redzējis, ja neesi redzējis Sicīliju. Nu tad ņemot vērā šos faktus, 2023. gada novembrī nopirkām biļetes uz Katāniju, lai maija mēnesī varētu apskatīt salas austrumus. Manas gaidas attiecībā uz šo salu bija … Turpināt lasīšanu Nedēļa Sicīlijas austrumos
Ceļojuma blogos (emuāros?) lasīju, ka nedēļa Atēnās ir daudz, bet mums biļetes bija tieši uz nedēļu, jo mazāks dienu skaits draudēja ar to, ka nejutīsimies atpūtušies. Pilsētā metāmies vesels bars – mēs četri, mana mamma, abi krustdēli un viņu vecāki. Bijām ar diviem ratiem, pārvietojāmies tikai ar kājām un sabiedrisko. Palikām feinā viesnīcā, laikapstākļi brīžiem … Turpināt lasīšanu Ko (no)tvert Atēnās?
Engures novadā Rīgas jūras līča piekrastē, uz zemes strēles starp Engures ezeru un jūru, ir atrodams viens no senākajiem zvejniekciemiem Kurzemē – Bērzciems.
Vēlmes: atpūsties un pie reizes atzīmēt savu dzimšanas dienu kaut kur ārpus valsts un tur kur janvārī silts. Lidojums bez pārsēšanās. Rezultāts: tiešais lidojums ar airBaltic uz Dubaiju.
Tā nu sanācis, ka mana mamma jau kādu laiku dzīvo Nīderlandē. Līdz ar to reizi gadā dodamies tulpju zemes iekarojumos, lai apskatītu jaunas lietas un vietas. Esmu pabijusi Nīderlandē visos tās gadalaikos un visdažādākajos Nīderlandes nostūros.
Ceļojums uz Azūra krastu jeb Côte d’Azur jeb Francijas rivjēru bija īpašs gan ar to, ka tas bija pirmais ceļojums kopš Covid ēras sākuma (pēdējais ceļojums pirms tam bija uz Berlīni, 2020. gada janvārī), gan ar to, ka pirmo reizi mūsu ceļojumam pievienojās meitiņa un ģimenes draugi. Par labu Francijas dienvidiem izlēmām, jo vēlējāmies pagarināt … Turpināt lasīšanu Saulainais Azūra krasts jeb ieskats Francijas rivjērā
Berlīnē reiz bija būts kaut kad jaunības gados, kaut kad nakts tumsā, piestājot pārnakšņot pa ceļam uz Beļģiju. Neskatoties uz to, ka Berlīne ir samērā tuvu, tā īsti nekad nebija manu vēlamo galamērķu sarakstā. Bet tad Ryanair ieraudzīju lētas biļetes un nodomāju “kāpēc ne?”.
Jau rakstīju par to, ko izbaudīt Dubrovnikā Horvātijā, kur mūsu ceļojums arī sākās. Turpinājām to pa Bosniju un Hercegovinu, bet noslēdzām Melnkalnē. Melnkalnes apskatīšanai izvēlējāmies tās piekrasti, jo to raksturo skaisti kalni, serpentīnu ceļi, smaragdzaļš ūdens un vairākas romantiskas cietokšņpilsētas.
Lai arī esmu vairāk ziemeļu piekritēja, rudens iestāšanos nolēmām baudīt Balkānos. Galvenokārt jau tāpēc, ka tajos nekad nav nācies būt un ceļojumu aprakstos tie tiek aprakstīti tik kārdinoši. Maršruts Rīga-Dubrovnika-Bosnija un Hercegovina-Melnkalne-Rīga. Biļetes tiešajam lidojumam uz Dubrovniku iegādājāmies jūlija sākumā, bet ceļojumā devāmies septembra otrajā pusē, kad tur sola vēl gana siltu laiku, bet tūristu sezona jau manāmi iet uz galu.
Itālija noteikti ir viena no manām iecienītākajām valstīm, tāpēc uz to devāmies trešo reizi. Šoreiz vēlējāmies vairāk izbaudīt Itālijas virtuvi, tāpēc izvēle krita par labu Boloņai. Lai arī Neapole bija otrs variants, lidojuma pieejamība no Kauņas bija tas, kas Neapoli lika atstāt citai reizi. Kā arī – vēlāk iedziļinoties, sapratām, ka pie reizes paķersim pundurvalsti Sanmarīno.
Sajūta, ka visi man pazīstamie (un arī nepazīstamie) kaut reizi ir bijuši Stokholmā un izbaudījuši visas prāmja sniegtās priekšrocības. Tomēr man šāds prieks ir gājis secen. Bet, ņemot vērā, ka Skandināvija mani vienmēr ir saistījusi un kādu laiku apguvu arī zviedru valodu, loģisks likās lēmums par Stokholmas apmeklēšanu.
Gibraltārs ir mūsu noslēguma punkts Spānijas ceļojumam. Bet neuzdrošinājos Gibraltāru pievienot klāt Spānijas ceļojuma aprakstam, jo tā taču ir pilnīgi cita teritorija, un sajūtas atrodoties Gibraltārā, ir absolūti britiskas.
Savu divu nedēļu ilgo ceļojumu pa Spāniju iesākām ar Barselonu. Uzkavējušies šajā metropolē pāris dienas, mūsu ceļi veda lejup gar Spānijas piekrasti. Visupirms uz Valensiju, bet pēcāk uz Andalūziju – uz vienu no Eiropas autentiskākajiem un krāšņākajiem reģioniem.
Ja Latvijā vasara tā arī beidzas nemaz nesākoties, pēc tās tad jādodas uz dienvidiem. Turpinot Eiropas valstu apceļošanu, lēmām par labu Spānijai. Vienā Spānijas galā dzīvo viens draugs, bet otrā – otrs draugs, tāpēc seko lēmums par 2 nedēļu ceļojumu no viena Spānijas gala uz otru. Ceļojums samērā piesātināts un dažāds, tāpēc šis raksts tikai par un ap Barselonu.
Tumši meži, smaragdzaļš ezers un Alpu kalnu gaiss pakausī – tieši tāda ir Slovēnijas pilsēta Bleda. Šajā gleznainajā vietā īstenībā nokļuvām nejauši, kad devāmies Eurotripā pa Eiropu un galamērķis bija Horvātija, kas izrādījās liela vilšanās. Tāpēc lūkojāmies pēc citas vietas netālu un nokļuvām pirmo reizi šeit. Sākumā biju skeptiska, bet ieraugot ezeru un kalnus, es burtiski iemīlējos. Kas tieši bija par iemeslu manai sajūsmai par šo vietu?
Par labu Londonai izlēmām pateicoties lētajām aviobiļetēm, kā arī vēlējāmies paturpināt Eiropas metropoļu apskatīšanu. Viedokļi par Londonu bija dzirdēti dažādi: tā ir dārga, ļoti daudz cilvēku, bieži līst utt. Bet, lūk, kā Londona izskatījās mums!
Stavangera ir pilsēta Norvēģijas dienvidrietumos, tā ir Norvēģijas ceturtā lielākā pilsēta un nereti zināma, kā Statoil mītnes pilsēta. Pirms tam bijām lasījuši, ka Stavangera ir viena no dārgākajām Eiropas pilsētām, kā arī to ieskauj brīnišķīga daba. Stavangerā ir arī vecākā katedrāle Norvēģijā.
Uz Romu (un arī Vatikānu) devāmies agrā oktobrī, cerībā, ka vēl būs silts, bet ne karsts, un, ka tūristu būs mazāk. Beigu beigās bija ļoti silts (vidēji ap 25-27°C) un tūristi, mūsuprāt, bija pietiekami daudz, lai arī vietējie teica, ka šobrīd tūristu ir samērā maz. Romā bijām nepilnas piecas dienas (jeb pilnas četras), kuru laikā paspējām ļoti daudz.
Džoanna.lv 