Sajūta, ka visi man pazīstamie (un arī nepazīstamie) kaut reizi ir bijuši Stokholmā un izbaudījuši visas prāmja sniegtās priekšrocības. Tomēr man šāds prieks ir gājis secen.

Bet, ņemot vērā, ka Skandināvija mani vienmēr ir saistījusi un kādu laiku apguvu arī zviedru valodu, loģisks likās lēmums par Stokholmas apmeklēšanu. Taču ideja par prāmi man nelikās saistoša garā ceļa dēļ, par kuru vēl jāmaksā, manuprāt, samērā liela summa (vismaz tajos datumos) un nevar zināt vai mana “jūras slimība” neatgādinās par sevi. Tā vietā izvēlējos lidojumu uz Stokholmu, kas ilgst 50 minūtes un maksā aptuveni 60 EUR turp-atpakaļ. Biļetes rokā un jūnijā dodamies uz “Ziemeļeiropas pērli”.

Pirmā diena

Ierodoties Ārlandas lidostā, uz pilsētu nolemjam doties ar vilcienu Arlanda Express. Kursē ik pa 20 minūtēm un biļete maksā mazliet zem 30 EUR. Brauciens ātrs (ap 20 minūtēm) un esam jau centrā.

Viesnīca mums ir Kungsholmen rajonā (kas ir arī sala). Ņemot vērā, ka draugu lokā ir pa kādam zviedram/stokholmietim, rajons tiek ieteikts kā labs esam, jo tur ir iespēja satikt gan vietējos, gan izbaudīt dzīvīgos bārus un restorānus. Ar metro arī ļoti ātri sasniedzams centrs.

Iekārtojušies viesnīcā, metamies uz metro, lai dotos uz vecpilsētu (Gamla Stan). Te jāpiebilst, ka Stokholmas metro stacijas ir viens varens mākslas darbs. Ja citās pilsētās metro nevieš nekādu vēlmi ilgāk uzturēties tajās, tad te laiks paskrien nemanot, aplūkojot metro mākslu – katrai metro stacijai ir sava tematika, kura tad ir krāšņi attēlota.

Nekad nebijām izmantojuši “hop on-hop off” autobusus un likās, ka Stokholma ir gana liela, lai to neizstaigātu kājām. Tāpēc pirms vecpilsētas apmeklējuma nolemjam nopirkt Stockholm Pass un ieņemt rindu un divstāvīgo autobusu. Biļetes cena parasti ir ap 30 EUR, bet Stockholm Pass, kas maksā  ap 115 EUR iekļauj cenā gan šo, gan laivu izbraucienus, gan muzeju apmeklējumus. Līdz šim izdevīgākā pilsētas karte kādu esam iegādājušies. Brauciens ilgst aptuveni pusotru stundu un tās laikā apskatām gan centru, gan vecpilsētu, gan izbraucam arī mazliet ārpus centra.

Dienai tuvojoties noslēgumam, dodamies pastaigā pa vecpilsētu. Apskatām gan šaurāko ieliņu (aptuveni 90cm plata (vai šaura)), gan Stortorget jeb lielo laukumu, gan karaļpili no ārpuses. Vecpilsētā vēl atgriezīsimies nākamajās dienās, bet pirmajai dienai iespaidi gūti.

Otrā diena

Rītu sākam ar Vāsas muzeja apmeklējumu. Ieeju sedz Stockholm Pass. “Vāsa” bija/ir karakuģis, kurš 17. gs. noslīka pie Stokholmas, paspējot nopeldēt mazliet virs kilometra pirms nogrimšanas. Episki. Pats muzejs ir ap un par šo kuģi. Gids, kurš ved ekskursijā noteiktos pulksteņa laikos, lieliski  pastāsta gan par kuģa vēsturi, gan parāda kuģa krāšņākās detaļas.

Apmeklējuši apmeklētāko Stokholmas muzeju, dodamies “Under the bridges” tūrē ar kuģīti. Baudām kafiju un Stokholmu no ūdens puses. Kuģīšu izbraucienus cenšamies izbaudīt katrā pilsētā, kurā tūristojam un neesam vēl vīlušies. Laiks lutina, tāpēc brauciens ar kuģīti tāds kārtīgs plezīrs gandrīz 2 stundu garumā. Jāpiemin, ka Stokholmu apskalo gan ezers, gan jūra un ūdens līmeņa regulēšanai ir ierīkotas slūžas, kuru pacelšanos (un arī nolaišanos) izmēģinām esot kuģītī.

Zviedrija jau nebūtu Zviedrija bez karaļa. Monarhijas tēma pilsētā ir visnotaļ jūtama, tāpēc pēc atgriešanās uz sauszemes, esam gatavi iekarot Karaļpili. Grandioza un grezna kā ārpusē, tā iekšpusē. Traki daudz istabu – viena par otru krāšņāka. Vienā no istabām uzejam arī Vairas Vīķes-Freibergas foto ar karalisko ģimeni. Ex-prezidente šeit ciemojās 2005. gadā un viņas sagaidīšana bija visnotaļ viesmīlīga. Lai apskatītu visu pili, manuprāt, vajadzīga visa diena, bet neesam nekādi karalisko mantiju un dārgumu fani, tāpēc atļaujamies pili pamest ātrāk, lai brauktu uz Ericsson Globe.

Ericsson Globe ir viena no ikoniskākajām ēkām Zviedrijā, kā arī lielākā sfēriskā celtne pasaulē. Uz tās ir uzbūvēti divi lifti apaļu kabīņu veidolā (The Skyview), kuri tad arī uzved pašā augšā. Brauciens ilga aptuveni 20 minūtes un to laikā var apskatīt Stokholmas panorāmu. Jāierodas laicīgi un biļete jāpērk uz konkrētu laiku. Pieprasījums liels, tāpēc var nākties kādu laiku pagaidīt, bet to var kliedēt ar nelielu pastaigu pa blakus esošo tirdzniecības centru.

Trešā diena

Tīri karsts un diena solās tāda arī palikt. Rītu sākam ar Brīvdabas muzeja jeb “Skansen” apmeklējumu. Tas atrodas uz Djurgården salas, kas reiz bijusi karaliskais medību parks. Līdzīgi, kā Brīvdabas muzejā pie mums, arī šeit ir noliktas dažādas nacionālās mājiņas no dažādiem reģioniem. Bet papildus tam ir apskatāma arī tropisko dzīvnieku ekspozīcija un arī Zviedrijā mītošie dzīvnieki (lāči, ziemeļbrieži u.c.). Galvenais apaut ērtus apavus un ļauties pastaigai.

Apskatījuši zvērus, dodamies uz turpat netālu esošo atrakciju parku jeb Gröna Lund – vecāko atrakciju parku Zviedrijā. Stockholm Pass sedz ieejas maksu, bet ne biļetes par pašām atrakcijām, kuras kopā ir mazliet virs 30. Man ir traki bail no augstuma, tāpēc, protams, Juris izdomā, ka mums jāizmēģina Eclipse šūpoles, no kurām var apskatīt Stokholmu aptuveni 120 m augstumā.

Izmēģinājuši vēl citas atrakcijas, tālāk dodamies uz blakus esošo ūdens muzeju “Aquaria” un pēc tam uz Vikingu muzeju. Pirmais samērā vienkārši un ātri apskatāms (ir redzēti labāki), savukārt Vikingu muzejs ir samērā jauns un tajā ir gan interaktīvas ekspozīcijas, gan iespēja pielaikot vikingu vairogu un ķiveri. Muzejs piedāvā arī  izbraucienu ar “gondolu”, kas ļauj iepazīties ar stāstu par vikingiem 10. gs.

Zviedrijā esam tieši laikā, kad Krievijā norisinās Pasaules kauss futbolā un zviedri ir traki kaislīgi futbola fani. Atrodam vienu brīvu vietiņu pie kanāla esošā brīvdabas kafejnīcā, kuru jau 2 stundas pirms spēles sākuma ir ieņēmuši fani dzeltenos krekliņos. Pasūtām aliņu un uzkodas un gaidām spēles sākumu. Visi fano, visi trako un Zviedrija uzvar Meksiku ar 3:0. Sajūtas uz vietas gandrīz tādas kā fanojot par Latvijas hokeja izlasi.

Ceturtā diena

“Money, money, money. Always sunny…” Stokholma un ABBA ir kā cimdiņš ar rociņu un nevar laist garām iespēju apmeklēt arī šīs grupas muzeju. Bijām jau iepriekš dzirdējuši labas atsauksmes par muzeju un to, ka tas šķitīs interesants arī tiem, kuri nav pārākie ABBAS fani (tādi, kā mēs). Biļetes cena aptuveni 23 EUR, kas muzejam varētu šķist mazliet par sālītu, bet droši varu apgalvot, ka katra centa vērts.

Muzejā var gan padziedāt, gan paskatīties smukas ģitāras, gan aplūkot oriģinālos grupas dalībnieku tērpus, gan iepazīties ar ABBAS pirmsākumiem un norietu. Kādas divas trīs stundas tā mierīgi arī var pavadīt.

Šim muzejam seko nākamais un braucam ar metro lūkot Fotografiska jeb fotogrāfiju muzeju. Viens no lielākajiem muzejiem, kas veltīts modernajai fotogrāfijai. Izstādes regulāri mainās, tāpēc šo muzeju noteikti var apmeklēt biežāk. Muzejā ir arī kičīgs suvenīru veikals, kur var atrast simpātiskas lietas.

Dienu nolemjam turpināt, dodoties izbraucienā ar kuģi pa arhipelāgiem. Tas bija viens skaists brauciens. Laiks bija brīnišķīgs un brauciens gar saliņām acij tīkams. Nepierasti redzēt salas, uz kurām ir viena divas mājas, cilvēki laiski bauda vasaru un mašīnu vietā redzamas laivas. Liekas pilnīgi cita pasaule, ņemot vērā to, ka pāris kilometru attālumā ir miljons iedzīvotāju pilsēta.

Dienas noslēgumā vēl pēdējā pastaiga pa vecpilsētu, vakariņas un gājiens uz viesnīcu.

Mūsuprāt, Stokholma ir ļoti skaista, kompakta un mazliet līdzīga Rīgai. Labprāt atgrieztos vēl, tik šoreiz varbūt ziemā.

Secinājumi/ieteikumi

• “Stockholm pass” – labākā un izdevīgākā karte, kādu līdz šim bijām iegādājušies.
• Stokholma noteikti ir muzeju pilsēta, tāpēc jāizmanto izdevība tos apmeklēt. Muzeji šeit ir tiešām kvalitatīvi.
• Viesošanās laikā vērts izbraukt ārpus Stokholmas uz kādu arhipelāgu vai pili.
• Pat, ja esi no tiem, kuri nedod priekšroku metro, Stokholma ir tā vieta, kur ar metro ir jāizbrauc un metrostacijās jāpaver acis augšup uz mākslu.
• “Fika” pauzes. Apskatot pilsētu, piesēdi, lai izdzertu kafiju un uzliktu kaut ko uz kārā zoba (piemēram, kaneļmaizīti).