Uz Romu (un arī Vatikānu) devāmies agrā oktobrī, cerībā, ka vēl būs silts, bet ne karsts, un, ka tūristu būs mazāk. Beigu beigās bija ļoti silts (vidēji ap 25-27°C) un tūristi, mūsuprāt, bija pietiekami daudz, lai arī vietējie teica, ka šobrīd tūristu ir samērā maz. Romā bijām nepilnas piecas dienas (jeb pilnas četras), kuru laikā paspējām ļoti daudz.

Lidojums uz Romu mums bija no Viļņas lidostas, tāpēc pirms lidojuma sanāca izbaudīt arī rudenīgo kaimiņu galvaspilsētu. Lidojums ilga aptuveni 3 stundas un Roma mūs sagaidīja vēlu vakarā, tūkstošiem lampiņu izgaismota. Leonardo da Vinci jeb Fiumicino lidosta nav ļoti sarežģīta, samērā viegli atradām vilcienu peronus, no kurienes vilciens mūs aizvizināja uz Tiburtino rajonu, kur atradās mūsu viesnīca. Biļetes cena kādi 8 EUR.

Izgulējušies, agri rausāmies augšā, jo zinājām par garajām rindām uz Vatikāna apciemojumu. Vatikāna apskati izvēlējāmies, kā pirmo, jo nezinājām, cik ilgs laiks mums būs nepieciešams tā apmeklēšanai. Kā saka – labāk sākt ar ilgāko un sarežģītāko.

Ieradušies Vatikāna Svētā Pētera laukumā, cilvēku ir samērā daudz, bet ne tik, lai justos ārkārtīgi traucēti. Tomēr rinda ir patiešām gara, tāpēc nolemjam tajā nestāvēt un uzmeklējam Vatikāna galveno info centru, kur arī iegādājamies biļetes. Mums tās  noformē, kā pirktas internetā un vēl mums ir studentu atlaide, līdz ar to biļete izmaksā 8 EUR. Biļetes ir uz konkrētu laiku (pēc pusotras stundas) un tas nozīmē, ka mums nav jāstāv rindā. Tikmēr aizejam iepazīt tuvējo apkārtni, beķerejas un veikalus. Paēdam pusdienas (3 ēdienu menu (izvēlē ir gan brušetas, gan pasta, gan lazanja, gan tiramisu) pa 10 EUR). Pusotra stunda ir iztecējusi un noplivinot biļetes gar degunu apsardzei, dodamies iekšā Vatikānā. Izejam drošības kontroli, iznomājam audio gidus un metamies iekšā Vatikāna pasaulē. Kopumā pa Vatikānu staigājām kādas stundas trīs. Iekšā ir ļoti sutīgs, cilvēku masas ir milzīgas un kustība notiek ļoti lēnu. Ja ir vēlme, var pieslieties kādai tūristu grupai ar gidu – visticamāk neviens nepamanīs.

Rīta saule Vatikānam piešķir īpašu šarmu.

Romas pāvesta Aleksandra VII ģerbonis. Pa perimetru izvietoti arī citi.

“Pigna”. 1. gs. romiešu bronzas statuja, kas ir arī lielākā čiekura statuja pasaulē.

Lielu daļu apskates veicām ar atgāztām galvām, jo dažādas freskas un gleznojumi atradās tieši virs tām.

Iekšpagalms ar itāļu skulptora Arnaldo Pomodoro skulptūru “Sfera con sfera”.

Cits iekšpagalms.

Izstaigājušies pa Vatikānu, atceļā dodamies uz Trastevere rajonu. Pa ceļam uzkāpām vienā no Romas kalniem – Gianicolo kalnā (otrs augstākais kalns Romā), no kura paveras brīnišķīgs skats uz Romu.

Trastevere ir kādreizējais bohēmas rajons, kur tik ļoti ir sajūtama Romas garša. Klusas ieliņas, omulīgas kafejnīcas un itāliska atmosfēra. Lieliska pieturvieta vakara kokteiļiem.

Santa Cecialia in Trastevere.

Skats uz Tiberinas salu (Isola Tiberina) un Tibras upi.

Pēc Trastevere apmeklējuma, dodamies uz Kapitolija kalna laukumu. Esam nostaigājuši diezgan lielu gabalu, tāpēc kājas mīkstas un labs veids kā tās atpūtināt, ir mirkli pasēžot Kapitolija laukumā un vērojot cilvēkus. Laukumam pa vidu atrodas Romas imperatora Marka Aurēlija skulptūras kopija. Oriģināls atrodas pašā Kapitolija muzejā.

Vilcenes, Romula un Rema statuja.

Santandželo cietoksnis.

Iepriekšējo dienu noslēdzām, baudot vietējo itāļu picu vietējā kafūzī pie mūsu viesnīcas. Un Juris atzina, ka pasūtītā prosciutto pica, ir labākā pica, ko līdz šim ir ēdis.

Runājot par pašu Romu ārpus tās centra, man tā sagādāja vilšanos. Mums no viesnīcas līdz metro bija kādu 10 minūšu gājiens, un šis gājiens neveda cauri Romas skaistākajām ielām. Tās bija nolaistas, netīras un paveicās, ja pie tām bija trotuārs. Vietējie, protams, par to laikam neliekas ne zinis, bet prieks apzināties, ka pie mums Latvijā, šādas ielas jāmeklē ar uguni.

Arī nākamais rīts mums aust agri. Sākam ar “lielu” krūzi kafijas un sviestmaizēm pie Kolizeja. Latvijā esmu pieradusi pie lielās kafijas, kas tilpuma ziņā tiešām ir samērā liela, bet Romā lielā kafija ir labi, ja Latvijas vidējās kafijas izmērā un maksā arī ap kādiem 4-6 EUR. Tad vēl itāļiem nav skaidrs, kāpēc kafijas ar pienu ir jādzer pēc pusdienām. Ja negribi izklausīties pēc tūrista, bet gribi kafiju pēcpusdienā – pasūti melnu. Un jā – viņi tiešām kafiju dzer ātri un stāvot kājās pie galdiņa.

Bet tātad Kolizejs. Kolizejā izmantojam Roma Pass priekšrocības un biļete nav jāpērk, jo ieeja ir bez maksas. Pāris minūtes pirms deviņiem, rinda pie Kolizeja jau ir izveidojusies, tāpēc nolemjam tajā tad sākt arī stāvēt, bet apsardze ieraugot, ka mums ir Roma Pass, aizdzen mūs uz pašu priekšu un ļauj izmanto fast line. Tā jau pēc 5 minūtēm esam Kolizejā.

Rīts Kolizejā ir ārkārtīgi skaists. Ja ir iespēja – tiešām piecelieties agrāk un dodieties šurp no rīta. Būs gan mazāk cilvēku, gan patīkamāki laikapstākļi.

Kolizeja biļete ļauj apskatīt arī blakus esošo Romas forumu. Šīs Romas impērijas paliekas ir gana plašas un laikietilpīgas. Tās apjomi un drupas ļauj tikai nojaust Romas impērijas varenību.

Pēcāk apmeklējām pāris baznīcas, Panteonu, Spāņu kāpnes (kas bija slēgtas), Trevi strūklaku (kurā nebija ūdens, jo notika remontdarbi), Villa Borghese parku, Navona laukumu un krāmu/suvenīru tirdziņu netālu no Santandželo cietokšņa.

Roma ir burvīga un ļoti romantiska. Tā noteikti ir jāizstaigā kājām vai arī jāapbraukā ar Vespu. Tik daudz mazu un burvīgu ieliņu un Tu sajūties kā Romas brīvdienās!

Man īpaši patika Villa Borghese dārzs/parks. Ārā ir tik vasarīgs laiks, bet parkā rudens liek par sevi manīt, izrotājot celiņus ar oranžām lapām. Pie parka ir arī Villa Medici, kuru var arī apskatīt (biļetes cena 6-12 EUR). Parks atrodas kalnā, no kura arī ir baudāms lielisks skats uz Romu.

Ūdens pulkstenis parkā.

Trešo dienu iesākam ar Kapitolija muzeja apmeklējumu (vecākais muzejs Eiropā). Muzejam nav ne vainas, bet man sareiba galva no daudzajām ekspozīcijām un faktiem, ko uzzināju muzeja apmeklējuma laikā. Šajā muzejā, kā jau iepriekš minēju, atrodas oriģinālā Romas imperatora Marka Aurēlija skulptūra. Noteikti vērts apmeklēt, bet tam sagatavoties – apmeklēt to bez steigas un, kamēr vēl neesi noguris.

Starp citu, nepilnas stundas attālumā ar vilcienu no Romas ir Tirēnu jūra. Oktobrī pilnīgi tukša pludmale, tāpēc tik lieliska vieta, kur atvilkt elpu no pilsētas burzmas un pamērcēt piekusušās kājas. Uz turieni var aizbraukt ar vilcienu un izmantot Roma Pass. Pa ceļam uz turieni, sanāk braukt garām EUR rajonam, kas tulkojumā nozīmē Esposizione Universale di Roma (Romas Universālā izstāde). Rajons kļūst arvien populārākas tūristu vidū un pilnībā atšķiras no ierastās Romas. Kaut kur lasīju, ka šo rajonu var saukt arī par fašisma sasniegumu rajonu (sīkāk var izlasīt internetā), bet tagad tas ir biznesa rajons un, iespējams, tuvā nākotnē šeit būs arī sarkano lukturu kvartāls.

Pēdējā dienā vēlreiz devāmies apskatīt Romas centru, ēdām pastu un gelato. Roma tiešām ir apmeklējuma vērta un ļoti, iespējams, ka uz turieni došos vēlreiz.

Arriverderci, Roma!

Secinājumi/ieteikumi:

• Romu apmeklēt pavasarī vai rudenī (septembris/oktobris), jo grūti iedomāties, kā kaut ko varētu apskatīt, ja būtu vēl karstāks. Savukārt ziemā Romā daudz līst.
• Ja plānojiet pārvietošanos ar sabiedrisko transportu, ieteiktu iegādāties Roma Pass. Der jebkuram sabiedriskajam, kā arī bezmaksas ieeja 2 muzejos (izņemot Vatikānā) –  ja pērk Roma Pass 72h, bet bezmaksas ieeja 1 muzejā – ja pērk 48h Romas Pass.
• Vatikāna ieejas biļeti iegādāties internetā vai arī Vatikāna oficiālajā info punktā (Sv. Pētera laukumā), tādējādi aiztaupot sev rindā stāvēšanu. Mēs biļetes iegādājāmies info punktā, kur mums piedāvāja konkrētu laiku ieejai (pēc pusotras h), tikmēr aizgājām brokastīs un pastaigā pa apkārtējo rajonu, un pēc pusotras stundas atgriezāmies, noplivinot biļetes apsardzei un tikām aši knaši iekšā.
• Ja nav vēlme ņemt gidu muzejos, noteikti jāņem audio gids. Savukārt, ja esat divatā – pilnīgi pietiks ar vienu audio gidu uz abiem. Galvenais, tiešām izmantot audio gida sniegtos pakalpojumus, tādējādi muzeja apmeklējumu padarot patiešām aizraujošu.
• Ja iespējams un laiks atļauj, aizbraukt līdz jūrai. Dzirdējām ieteikumu par Anzio, jauku piejūras pilsētiņu aptuveni 50 km attālumā no Romas.
• Cik vien iespējams baudīt gelato, visdažādāko garšu variācijās. 🙂 🍦🍧
• Paši būtu vēl vēlējušies apmeklēt Romas katakombas, Tivoli dārzus un vairāk pabaudīt kokteiļus āra kafejnīcās. Tāpēc Romā noteikti atgriezīsimies. 🙂