Engures novadā Rīgas jūras līča piekrastē, uz zemes strēles starp Engures ezeru un jūru, ir atrodams viens no senākajiem zvejniekciemiem Kurzemē – Bērzciems. Braucot uz slaveno Kolku, daudz zināmāko Roju vai pēdējā laikā popularitāti guvušo Kalteni, varam nemaz nepiefiksēt, ka izbraucam cauri šim ciemam. Tomēr te var atrast ko darīt 2 piepildītas dienas.

Norezervējuši šajā ciemā namiņu, dodamies ceļā. Ko Bērzciema apkārtnē redzēt un darīt?

Zaļā pludmale

Jāsāk ar to, ka Bērzciems ir unikāls ar savu zaļo pludmali. Atšķirībā no citiem zvejniekciemiem apkārtnē, šeit nav balta un smilšaina liedaga. Tā vietā atradīsi niedrēm un meldriem apaugušus jūras krastus un zaļu zālienu smilšu vietā. Skats tiešām unikāls. Vienīgi, ja vēlme apvienot sauļošanos zālītē ar peldi jūrā, tad tas varētu būt sarežģītāk, jo krasti gana apauguši un piemērota ieiešanas vieta jāpameklē. Kā arī – šeit bridiens jūrā prasa ilgāku laiku, jo jūra tik sekla, ka arī pēc 5 minūšu iešanas knapi vēderu var saslapināt. Ja šāda zāliena pludmale nevilina, turpat blakus (Abragciems, Engure, arī pirms Mērsraga) ir smilšainās Kurzemes pludmales.

Koka laipa

Vietējo iedzīvotāju ērtībām un, man domāt, ka arī tūristiem par prieku, ir izveidota 157 metrus gara koka laipa, kas stiepjas iekšā jūrā. Gar laipu aug niedres, kur var novērot un dzirdēt visdažādākos putnus (atkarībā no sezonas). Laipa sākas pie kafejnīcas “Mazā kaija”, kur var novietot arī auto.

Engures ezera dabas parks

Viens no mūsu mērķiem bija apmeklēt Engures ezeru un tā dabas parku. Uzreiz aiz (vai pirms – kā skatās) ciema robežas, ved ceļš uz 3. lielāko Latvijas ezeru. Nonākuši tā krastos, ir atrodama peldvieta (ļoti gan dūņaina), LVM ierīkotas piknika vietas un nepilnu divu kilometru gājiena attālumā – arī putnu vērošanas tornis un savvaļas zirgi un govis. Ja pietiek laika un spēka, tad var iziet arī Orhideju taku, kas atrodama turpat līdzās.

Savvaļas zirgi pie cilvēkiem pieraduši, tik nevajadzētu tos barot, lai viņu starpā neizceļas strīdi. Tā teikt – cienīsim viņu privāto telpu un ļausim viņiem būt. Nonākuši pie putnu vērošanas torņa, pavadījām tur krietnu laiku, lai vērotu ķīrus, meža zosis, gulbjus, gārņus u.c. putnus. Uzsākot gājienu pa šo taku, var paņemt kādu eiro, ko iemest ziedojumu kastītē, kas atrodas turpat teritorijā (katrs eiro palīdz apgādāt lopiņus ar sienu).

Ēst

Kas nu tas par ceļojumu bez ēšanas. Ja nav sanācis iegādāties kūpinātas zivis kādā citā zvejniekciemā, tad to var izdarīt arī Bērzciemā. Piedāvājumā var atrast gan kūpinātu asari, breksi, laša vēderiņus, gan citas zivis. Uz vietas Bērzciemā var paēst, piemēram, “Cafe Vizbuļi” vai jau iepriekš minētajā “Mazajā kaijā”, kas gan mūsu apmeklējuma dienās bija slēgta. “Vizbuļos” bija gan Fish&Chips, gan līnis, gan bute, kā arī dienas loms – sīga. Ciemā ir arī viens pārtikas veikals. Ja dodas uz Engures ezeru, tad var sarīkot nelielu pikniku tā krastā.

Uz ūdens

Mēs gan šajā reizē neko neizmēģinājām (izņemot peldēšanos jūrā), bet Bērzciemu ir iecienījuši kaitbordisti, jūrā var mierīgi doties ar SUPu, Engures ezerā var iznomāt laivu. Tā teikt – katra gaumei var ko atrast.