Berlīnē reiz bija būts kaut kad jaunības gados, kaut kad nakts tumsā, piestājot pārnakšņot pa ceļam uz Beļģiju. Neskatoties uz to, ka Berlīne ir samērā tuvu, tā īsti nekad nebija manu vēlamo galamērķu sarakstā. Bet tad Ryanair ieraudzīju lētas biļetes un nodomāju “kāpēc ne?”. Daudzi paziņas par Berlīni izteicās gana pacilājoši, arī ceļojuma blogos informācija bija pilsētai glaimojoša. Tomēr nepameta sajūta, ka šī nav mana pilsēta un pirms metos pilsētā uz ilgāku laiku, nolēmu apostīt gaisu tajā uz nepilnām 3 dienām (pilnas divas un viens vakars). Tā teikt – izmēģinājuma apmeklējums. Ja patiks – braukšu vēl, ja nē – nu tad neko.

Ko tad īsti sadarīt, ja pilsētas apmeklējumam var atvēlēt 2 pilnas dienas?

Reihstāgs

No visām Berlīnes ēkām laikam tieši šī visvairāk simbolizē Vācijas vēsturi. 19. gs. beigās to uzbūvēja, tad tā pārcieta ugunsgrēku, tad Otrā pasaules kara bombardēšanu, līdz 20. gs. nogalē tā tika pārveidota un nu ir kļuvusi par vienu no modernākajām parlamenta ēkām. Lai tiktu Reihstāgā, apmeklējumam ir jāpiesakās iepriekš šeit vai arī var cerēt uz kādu no brīvajām vietām uz vietas (būdiņa pie Reihstāga, kur var pieteikties uz brīvajiem laikiem). Mēs veicām rezervāciju iepriekš online (aptuveni nedēļu pirms) uz konkrētu dienu un laiku. Tad saņēmu apstiprinājumu, ko tad izprintēju un uzrādīju pie ieejas. Izejot drošības kontroli, tiekam uzvesti augšā un tad jau ar audiogida palīdzību (tos augšā ir iespējams saņemt bez maksas) izglītojamies. Tā mums paiet aptuveni stunda. Augšā ir saulains, skats uz Berlīni brīnišķīgs un informācija, kas iegūta – vērtīga. Paralēli tam, no kupola varējām redzēt arī parlamentāriešus, kas sanākuši uz sēdi.

Lasīju, ka Reihstāgu apmeklē ļooti daudz cilvēku, tāpēc apmeklējumu labāk ieplānot brīvdienā, ziemā, uzreiz no rīta vai otrdienā.

Berlīnes ZOO un Tīrgartens

Šis bija mans must-have. Esmu zvēru mīle un nekad neesmu iestājusies pret zoodārziem (ja vien tie darbojas ētiski), tāpēc šī zvēru dārza apmeklējums bija mans svarīgākais punkts. Vācijas vecākais un Eiropas lielākais zoodārzs nelika man vilties. 21 EUR par komplekso biļeti (zvēri + akvārijs) un esam iekšā. Žirafes, ziloņi, pandas, gorillas, putni un vēl, vēl, vēl. Mani, protams, ļoti sajūsmināja putnu māja. Akvārijs bija labs, bet pirmajā vietā man joprojām ir Valensijas L’Oceanogràfic. Kopumā zoo pavadījām aptuveni 4,5 h. Ēšana teritorijā nav superaugstā līmenī, tāpēc droši var paķert līdzi maizītes un dzērienu, ko nobaudīt kādā pauzē.

Berlīnes zoo atrodas Tiergarten teritorijā. Tīrgartens ir lielākā un zaļākā teritorija pilsētā un vietējie mīl tur pavadīt laiku. Ņemot vērā, ka parks stiepjas vairāk nekā 3 km garumā, var apsvērt velosipēda nomu, lai to izbraukātu un apskatītu. Velosipēdi nomai pieejami gandrīz uz katra stūra. Izvēlies tik tīkamāko un dodies ceļā. Mēs devām priekšroku Donkey Republic nomai. Jālejupielādē aplikācija, jāpievieno karte un aidā. Pirmās 30 min bija par brīvu ar kodu, ko var atrast uz velosipēdiem.

Ēdiens

Berlīne ir multinacionālu ēdienu paradīze. Turku kebabi, indiešu kariji, nepāliešu dumplingi, vācu currywursti, franču crepes utt. Nobaudījām gan currywurstu, gan šniceli, gan kebabu. Ja sanāk iegriezties KaDeWe, tad 6. stāvā ir plaša ēdienu zona, kurā arī var nobaudīt labu virtuvi. Vispār bija sajūta, ka iepirkšanās centros viņiem ir ļoti labi un daudzveidīgi food korti. Īpaša vieta, kas jāatzīmē – Markthalle Neun. Ceturtdienas tur ir Street food dienas. Vakarā tur sapulcējas ēdinātāji ar visdažādāko tautu virtuvi. Es izvēlējos peruāņu seviči, bet Juris tibetiešu damplingus. Saldajā – franču crepes. Atmosfēra, cenas un ēdieni pa pirmo. Jāatzīst gan, ka gājiens vakara melnumā pa Kreicburgu nebija nekāds omulīgais, bet tas pieder pie Berlīnes iepazīšanas.

Muzeji

Berlīnei ir pašai sava muzeju sala. Iespaidīgākais no tiem – Pergamonmuseum. Arī Berlīnes Doms atrodas uz šīs salas. Mēs apmeklējām DDR museum jeb VDR muzeju (tieši otrpus salai), kur var iepazīties ar Austrumvācijas komunistu režīma laika sadzīves priekšmetiem. Mums šis muzejs likās gandrīz kā savējais, jo daudzas rotaļlietas, interjera priekšmetus utt. atceramies redzējuši savā bērnībā. Arī priekšstats kā dzīvoja tajos laikos mums jau ir. Bet tūristiem no citām zemēm, kuriem Berlīne ir tālākais apmeklētais punkts uz ziemeļiem, muzejs bija sava veida eksotika. Secinājums – dzīve Austrumberlīnē varētu būt līdzīga dzīvei LPSR, bet tikai augstākā līmenī. Muzejā var iekāpt gan “Trabant” markas automašīnā, gan apskatīt tā laika iekārtoto dzīvokli. Muzejs ir pietiekami interaktīvs. Savas 2 stundas muzejā pavadījām.

Par un ap sienu

Berlīnes mūri uzbūvēja 1961. gadā un tas bija traumējošs notikums berlīniešiem. Mūra siena sašķēla daudzas ģimenes un attiecības. Siena atdalīja Berlīni teju 30 gadus un daudzi cilvēki šo gadu laikā mira, mēģinot pārbēgt Rietumberlīnes pusē. Berlīnes mūra fragmenti ir atrodami Potsdamas laukumā. Savukārt Šprē upes kreisajā krastā ir apskatāms 1,3 km garš mūra fragments, kas zināms kā East Side Gallery. Tāpat pilsētai cauri vijas bruģēta līnija, tur kur kādreiz bijusi siena. Slavens ir arī Čārlija kontrolpunkts (Checkpoint Charlie). No kādreizējā kontrolpunkta gan palicis tikai pāri būdas modelis. Lai labāk saprastu mūra nozīmi, iesaku noskatīties kādu dokumentālo filmu. Mēs skatījāmies šo.

Secinājumi/ieteikumi:

• Aptuvenās izmaksas: 50 EUR lidmašīnas biļetes turp-atpakaļ abiem diviem, 250 EUR viesnīca Berlīnes centrā (Mitte rajons), 15-20 EUR par streetfood ēdienu divām personām (kebabs, currywurst, ēdiens Markthalle Neun), 15-25 EUR par pamatēdienu restorānā, izbrauciens ar kuģīti – 16 EUR no personas, DDR (VDR) muzeja apmeklējums 10 EUR no personas, zoo dārza (tiergarten) apmeklējums 21 EUR no personas, velosipēda noma 2-3 EUR stundā, metro (U-bahn) biļete 2,90 EUR (AB zona, derīga 2 stundas).
• Ja brauc uz Berlīni šopingā, tad janvāris tam ir labs laiks – daudz veikalu, labas atlaides. Daudz veikalu gan Alexanderplatz, gan Berlin Mall pie Potsdamas laukuma, gan uz Friedrichstraßes. Vairāk luksusa zīmolu – KaDeWe un uz Kurfürstendamm ielas/bulvāra.
• Pēc lokālo paziņu ieteikumiem: šniceli vērts nobaudīt Lutter und Wegner, currywurst – Curry 61, kafiju, brokastis un atmosfēru – House of small wonder.
• Uz Zoo vērts paņemt līdzi savas maizītes, aukstā laikā – savu termosu ar siltu dzērienu. Ir arī bistro tipa restūzis, bet ēdiens izskatījās pārcenots un vidējas kvalitātes.
• Berlīne nav tāda glamūrīgā un smukā metropole. Ielas samērā netīras, ēkas apķēpātas, necentra rajonu metro ar neomulīgu kontingentu. Kopumā mums Berlīne patika, bet par sapņu pilsētu nekļuva.
• Lai apskatītu maksimāli daudz, tomēr vajadzētu izmantot metro vai velosipēdu, jo staigāšanai pa pilsētu attālumi ir lieli. Mēs dienā mērojām ap 15-18 km, bet papildus tam izmantojām transportu.