Skandināvija – Džoanna.lv

Pie Zviedrijas ūdeņiem

24 jūlijā, 202624 augustā, 2026Publicēts CeļojumsTagged Baltijas jūra, Ceļojums, Skandināvija, Skurugata, Trosa, Trosa Vattern ezers, Vattern ezers, ZviedrijaKomentēt

Vasarā mūsu meitu bērnudārzs ir ciet uz 5 nedēļām, kā rezultātā cītīgi jāplāno, kā pieskatīsim, kā nodarbināsim, kā paši strādāsim utt. šajā laikā. Daļēji es to uzskatu par mūsu sagatavošanu pirmajai vasara pēc 1. klases, kad skola būs ciet uz veseliem 3 mēnešiem, bet atvaļinājumu jau tik ilgi neņems. Tā nu daļu šī laika nosedzam ar 2 nedēļu atvaļinājumu un nolēmām, ka katru gadu vasarā brauksim uz vienu Eiropas galamērķi ar auto, sākot ar tuvākajām valstīm, līdz, visbeidzot, pēc 12 vasarām gan jau aizkulsimies arī līdz Portugālei (jo nu tālākais kontinenta punkts no LV). Pērnvasar bijām Igaunijas dienvidos, bet šajā vasarā lēmām par labu Zviedrijai – konkrētāk Zviedrijas DA.

Lai nokļūtu ar auto līdz Zviedrijai – var braukt apkārt caur Dāniju, bet var izmantot arī prāmi. Dāniju atstāsim citai reizei, tāpēc izvēlējāmies Stena Line prāmi, kas kursē pa dienu (aptuveni 8-9h), izbraucām no Ventspils plkst. 10.00, bet vakarā ap 18.00 esam jau Nynäshamn. Tātad brauciena vidējais ātrums – 30 km/h jeb 16-17 mezgli, runājot jūras terminoloģijā. Nav pārāk ātri. Toties forši. Uz prāmja ir ērti, tas ir labi iekārtots, ir bērnu spēļu istaba, laba kafija, saulainā laikā (kāds trāpījās mums) var gulšņāt uz klāja un sauļoties.

Zviedrijai esam atvēlējuši nepilnas 9 dienas, kuru laikā daudz pavadījām pie ūdens. Par to arī šis raksts jeb kuras vietas pie ūdens mēs izbaudījām.

Baltijas jūras saliņas

Vairākus gadus atpakaļ esam braukuši ar kuģīti pa Stokholmas arhipelāgiem, kas mums ļoti patika, jo bija lielisks laiks un tā bija mana pirmā pieredze ar Zviedrijas saliņām. Šoreiz devāmies privātā izbraucienā pa Stokholmas Dienvidu arhipelāga salām. Salas šeit ir mežainas, ar gludām granīta klintīm, nelieliem līčiem un dažviet arī smilšu pludmalēm.

*Viena no daudzajām Baltijas jūras saliņām*

Viena no salām, kurā pietauvojām ūdens karieti, bija Oaxen jeb to var saukt arī par Kaļķakmens salu. Tās pamatni veido kaļķakmens (kamēr citām granīts) un tieši kaļķakmens dēļ 19. gadsimta vidū šeit sākās intensīva ieguve un kaļķa dedzināšana. Uz salas var novērot bijušās raktuves, tirkīzzilu karjeru, bijušo raktuvju darbinieku mājas, kas tagad ir atjaunotas ar modernu piesitienu. Oaxen savulaik bija pazīstama arī ar restorānu Oaxen Skärgårdskrog, kas bija viens no Zviedrijas prestižākajiem restorāniem un vairākkārt tika iekļauts pasaules 50 labāko restorānu sarakstā. Tagad gan tas ir pārvācies uz Stokholmu, un mani tas nepārsteidz, jo nu…būsim godīgi – nokļūšana uz šo mazo salu nav tik vienkārša.

Arhipelāgā, protams, ir vēl citas saliņas, kur nav tā saucamās “ostas”, bet var izmest enkuru tāpat un sauļoties kādā līcītī. Vienu šādu ņūdistu nejauši pārsteidzām sauļojoties uz akmens, bet ieraudzījis mūs nez kāpēc steidzās saģērbties.

Trosa

Aptuveni 70 km attālumā no Stokholmas atrodas Zviedrijas Hemptona ar holandiešu sajūtu – Trosa. Izbijis zvejnieku ciemats, kas tagad ir populārs vasaras tūrisma galamērķis un noteikti saucams par kūrortu. Pilsētai cauri plūst Trosānas upe, kurā pietauvotas stāv dažāda izmēra un izskata laiviņas. Tieši pastaiga gar šo upi, sniedz šo nīderlandisko sajūtu, kurai līdzīgu esmu jutusi, piemēram, Utrehtā.

Mājas, kā jau izbijušā zvejnieku ciematā, ir košās krāsās – dzeltenas, zilas, sarkanas. Tajās ir dažādi mazāki veikali, kafejnīcas, saldējumnīcas , butiki utt. Esot šeit, noteikti jānobauda vietējais saldējums “Trosa gelato”. Laiku var pavadīt pastaigājoties pa promenādi, bērniem ir plašs rotaļlaukums. Kopumā pilsētas apskatei, labai laika pavadīšanai pietiks ar pusi dienas vai pilnu dienu, ja gribas apmeklēt, piemēram, SPA vai uzspēlēt golfu, kas gan atrodas mazliet ārpus pilsētas.

Vättern apkārtne

Lielākā Eiropas Savienības ezera gods pieder Zviedrijai (Vänern), bet arī 2. lielākais Zviedrijas ezers ir izmēros ievērojams un, ja neskaita, RUS ezerus, tad visā Eiropā Vättern ieņem 4. vietu. Mums bija tas prieks apskatīt Vättern austrumu galu, sākot no Jönköping līdz Vadstena (vai otrādi).

Viens no gaidītākajiem apskates objektiem mūsu bērniem bija Gränna pilsēta un iemesls tam ir – saldumi. Gränna ir vieta, kur 19. gs. otrajā pusē atraitne Amālija Ēriksone radīja slavenās sarkanbalti svītrotās piparmētru konfektes (polkagris). Šobrīd pilsētā ir ap desmit konfekšu darbnīcu, kur var vērot gatavošanas procesu un pat piedalīties meistarklasē. Te gan mazliet paralēles var vilkt ar mūsu pašu karameļu darbnīcu Jelgavā, jo process ir ļoti līdzīgs. 🙂

Pilsētas galvenā iela ir Brahegatan, kur arī notiek lielāka daļa aktivitāšu (koka mājas, saldumu veikali, mazas kafejnīcas). Bet var paieties arī uz ezera pusi, kur ir piestātne ar suvenīru bodītēm, restorāniem un no turienes atiet arī prāmis uz Visingsö salu. Jeb mēs to iesaucām par We think so salu.

Pabraucot uz ziemeļiem no Grännas, noteikti vērts piestāt Hästholmen. Nav tipiska tūristu pieturvieta, bet šeit ir pavisam neliels tūrisma info centrs, kur iekšā ir arī pavisam neliels muzejs, kur var apskatīt, piemēram, Vättern modeli mazā mērogā. Blakus ir arī bistro un saldējumnīca, var pasēdēt piestātnē un izbaudīt skatu uz to, bērniem ir rotaļlaukums, var pasēdēt mini promenādē, kā arī vējainos apstākļos (kādi mums trāpījās) izvējoties uz klints.

Hästholmen ir laba pieturvieta pirms došanās uz Omberg dižskābaržu rezervātu jeb Ombergs bokskog naturreservat. Šī vieta notiekti iesakāma dabas baudītājiem, jo te ir dažādas pastagu takas, kempingošanas un piknikošanas vietas. Savukārt braucot ar auto, noteikti nepieciešams izbraukt pa Norra Sjövägen (vienvirziena ceļš virzienā uz ziemeļiem), kas ir ārkārtīgi panorāmisks ceļš pa kalna augšu, no kura paveras lieliski skati uz ezeru. Ceļa garums ap 8 km, tāpēc to nepieciešams izbaudīt. Vairākās vietās ir kabatas automašīnām, lai var apstāties un paieties uz skatu platformām.

Pēc Omberg var apmeklēt Vadstenu. Pilsēta ir pazīstama ar viduslaiku centru, Svētās Birgitas klosteri un iespaidīgo Vadstenas pili. Vienlaikus pilsēta nav tikai vēstures objekts. Tās centrā ir veikali, kafejnīcas, galerijas, ezermala un neliela osta. Vecpilsēta ir kompakta un ērti izstaigājama kājām. Mums pietika ar kādām 3 stundām, lai apskatītu pilsētu un paēstu. Grūtākais visā – atrast, kur noparkot karieti.

Tåkern

Turpinot ūdeņu tēmu, netālu no Vätterna atrodas Tåkern ezers. Tā ir viena no ievērojamākajām putnu vērošanas vietām ne tikai Zviedrijā, bet visā Ziemeļeiropā. Ezera vidējais dziļums ir tikai 0,8 m, līdz ar to tā ir ideāla vide niedrēm, ūdensaugiem, zivīm un arī milzīgam putnu daudzumam. Ap ezeru plešas viena no lielākajām niedru audzēm Ziemeļeiropā (apmēram 1500 hektāru). Putnu vērotājiem Tåkern ir īstena paradīze, jo šeit novērotas vairāk nekā 270 putnu sugas. Vienā ezera galā ir izveidots arī mūsdienīgs dabas centrs (Naturum Tåkern), kur apskatāmi skaisti putni, kas izgrebti no koka. Blakus centram izveidots arī vērošanas tornis un pastaigu laipas niderēs. Teritorijā ir arī piknika vietas, līdz ar to te var pilnvērtīgi pavadīt visu dienu. 🙂

Röttle Vattenfall

Atpakaļ uz dienvidiem un šoreiz par ūdenskritumu tēmu. Zviedrijā var atrast pāris ainaviskus ūdenskritumus, bet mums vistuvākais bija Röttle Vattenfall, kas atrodas aptuveni 3 km attālumā no Grännas.

Lai gan tas nav ļoti augsts, tas ir ļoti fotogēnisks. Gar ūdenskritumu izbūvētas kāpnes un laipas, tāpēc to var apskatīt no dažādiem skatu punktiem. Gar upi joprojām saglabājušās vecās ūdensdzirnavas, dambju paliekas un akmens mūri. Pastaigas beigās upe ietek Vätternā, kur savukārt ir neliela piestātne, mols un lielisks skats uz ezeru.

Skurugata*

Šim objektam saistība ar ūdeni nav liela (tāpēc atzīmēju ar zvaigznīti), bet nevarēju nepadalīties, jo šis ir viens no lieliskākajiem pastaigu maršrutiem līdz šim, kur esam gājuši ar bērniem. Kā arī tas atrodas “samērā pa ceļam” iepriekšējiem objektiem.

Tas ir iespaidīgs dabas objekts, kas atrodas aptuveni 1 stundas braucienā uz rietumiem no Grännas. Skurugata ir aptuveni 800 metrus gara un 7–24 metrus plata klinšu aiza (kanjons), kuras stāvās porfīra klintis vietām sasniedz 35 metru augstumu. Populārākais maršruts ir apļveida taka, aptuveni 2,2 km gara. Maršruts ietver Skuruhatt skatu punktu (no šejienes gan var redzēt ezeru un lieliska vieta piknikam), nokāpšanu pašā aizā, iešanu starp milzīgiem akmens bluķiem un atgriešanos pa meža taku. Visa pastaiga parasti aizņem 1–2 stundas, atkarīgs no tempa un pauzēm pastaigas laikā. No savas puses iesakām uzvilkt labus apavus, jo aizā bluķi ir dažāda lieluma, var būt slideni utt. Ar ratiem aiza nav izejama, bet ar bērniem gan droši var iet 🙂

Pēc aizas apmeklējuma var doties apskatīt Eksjö. Eksjö ir viena no skaistākajām mazpilsētām Zviedrijā un tiek uzskatīta par vienu no trim slavenajām Zviedrijas koka pilsētām. Vecpilsētā ir vairāk nekā 50 aizsargātas koka ēkas, un tā ir viena no vislabāk saglabātajām koka pilsētām Eiropā. Atšķirībā no daudzām citām Zviedrijas pilsētām, pēc Otrā pasaules kara tā netika pārbūvēta ar modernām ēkām, tāpēc šodien var redzēt gandrīz neskartu 17.–19. gs. pilsētvidi. + šeit ir pāris vietiņas kur gardi paēst. Mēs paēdām Bron Kök & Bar, kur var tikt pie vietējām gaļas bumbiņām, baudīt picu un, ja paveicas ar laiku un vietu – arī pasēdēt uz terases.

Tā nu noslēdzam mūsu ūdeņaino ceļojumu pa Zviedrijas DA. Noteikti iesakām izbaudīt, ja ir tāda iespēja, tiesa gan – liela nozīme būtu laikapstākļiem. Citu reizīti plānā tēmēt uz Zviedrijas ziemeļiem.

Secinājumi/ieteikumi

Dažas izmaksas: biļetes ar StenaLine Ventspils-Nīnashamna-Ventspils (2 pieauguši + 2 bērni + auto) = 200 EUR, ēdiens veikalos līdzīgās cenās kā LV, atsevišķas pozīcijas dārgākas. Ārpus mājas ēšana dārgāka, aptuveni 30-50 eur uz cilvēku. Degviela – tobrīd bija lētāka nekā LV.
Iesakām ar StenaLine braukt dienas reisā, jo tad nav obligāti bērniem jābuko kajīte. Labā laikā var sauļoties uz klāja, prāmis ir labā stāvoklī, patīkami uzturēties un astoņas stundas paiet samērā viegli. Uz prāmja mazākiem bērniem arī rotaļu istaba.
Man kā ūdens mīlim būtu viens galvenais ieteikums – noteikti atvēlēt laiku un iespējas doties izbraucienā ar laivu vai nu ap saliņām Baltijas jūrā vai kādā no lielajiem ezeriem. Vislabāk – atvēlēt tam veselu dienu.
Ja plāns apmeklēt Visingsö salu, tad pasekot līdzi noteikti laika prognozei, jo vējainā laikā tur būs vēl vējaināks, tāpēc apskati atlikt iuz mierīgākiem laikapstākļiem.

Muzeji un arhipelāgi Stokholmā

6 jūlijā, 201810 decembrī, 2020Publicēts CeļojumsTagged Ceļojums, Skandināvija, Stokholma, ZviedrijaKomentēt

Sajūta, ka visi man pazīstamie (un arī nepazīstamie) kaut reizi ir bijuši Stokholmā un izbaudījuši visas prāmja sniegtās priekšrocības. Tomēr man šāds prieks ir gājis secen.

Bet, ņemot vērā, ka Skandināvija mani vienmēr ir saistījusi un kādu laiku apguvu arī zviedru valodu, loģisks likās lēmums par Stokholmas apmeklēšanu. Taču ideja par prāmi man nelikās saistoša garā ceļa dēļ, par kuru vēl jāmaksā, manuprāt, samērā liela summa (vismaz tajos datumos) un nevar zināt vai mana “jūras slimība” neatgādinās par sevi. Tā vietā izvēlējos lidojumu uz Stokholmu, kas ilgst 50 minūtes un maksā aptuveni 60 EUR turp-atpakaļ. Biļetes rokā un jūnijā dodamies uz “Ziemeļeiropas pērli”.

Pirmā diena

Ierodoties Ārlandas lidostā, uz pilsētu nolemjam doties ar vilcienu Arlanda Express. Kursē ik pa 20 minūtēm un biļete maksā mazliet zem 30 EUR. Brauciens ātrs (ap 20 minūtēm) un esam jau centrā.

Viesnīca mums ir Kungsholmen rajonā (kas ir arī sala). Ņemot vērā, ka draugu lokā ir pa kādam zviedram/stokholmietim, rajons tiek ieteikts kā labs esam, jo tur ir iespēja satikt gan vietējos, gan izbaudīt dzīvīgos bārus un restorānus. Ar metro arī ļoti ātri sasniedzams centrs.

Iekārtojušies viesnīcā, metamies uz metro, lai dotos uz vecpilsētu (Gamla Stan). Te jāpiebilst, ka Stokholmas metro stacijas ir viens varens mākslas darbs. Ja citās pilsētās metro nevieš nekādu vēlmi ilgāk uzturēties tajās, tad te laiks paskrien nemanot, aplūkojot metro mākslu – katrai metro stacijai ir sava tematika, kura tad ir krāšņi attēlota.

Nekad nebijām izmantojuši “hop on-hop off” autobusus un likās, ka Stokholma ir gana liela, lai to neizstaigātu kājām. Tāpēc pirms vecpilsētas apmeklējuma nolemjam nopirkt Stockholm Pass un ieņemt rindu un divstāvīgo autobusu. Biļetes cena parasti ir ap 30 EUR, bet Stockholm Pass, kas maksā ap 115 EUR iekļauj cenā gan šo, gan laivu izbraucienus, gan muzeju apmeklējumus. Līdz šim izdevīgākā pilsētas karte kādu esam iegādājušies. Brauciens ilgst aptuveni pusotru stundu un tās laikā apskatām gan centru, gan vecpilsētu, gan izbraucam arī mazliet ārpus centra.

Processed with VSCO with c1 preset — Vecpilsēta…

Dienai tuvojoties noslēgumam, dodamies pastaigā pa vecpilsētu. Apskatām gan šaurāko ieliņu (aptuveni 90cm plata (vai šaura)), gan Stortorget jeb lielo laukumu, gan karaļpili no ārpuses. Vecpilsētā vēl atgriezīsimies nākamajās dienās, bet pirmajai dienai iespaidi gūti.

Otrā diena

Rītu sākam ar Vāsas muzeja apmeklējumu. Ieeju sedz Stockholm Pass. “Vāsa” bija/ir karakuģis, kurš 17. gs. noslīka pie Stokholmas, paspējot nopeldēt mazliet virs kilometra pirms nogrimšanas. Episki. Pats muzejs ir ap un par šo kuģi. Gids, kurš ved ekskursijā noteiktos pulksteņa laikos, lieliski pastāsta gan par kuģa vēsturi, gan parāda kuģa krāšņākās detaļas.

Vāsa

Apmeklējuši apmeklētāko Stokholmas muzeju, dodamies “Under the bridges” tūrē ar kuģīti. Baudām kafiju un Stokholmu no ūdens puses. Kuģīšu izbraucienus cenšamies izbaudīt katrā pilsētā, kurā tūristojam un neesam vēl vīlušies. Laiks lutina, tāpēc brauciens ar kuģīti tāds kārtīgs plezīrs gandrīz 2 stundu garumā. Jāpiemin, ka Stokholmu apskalo gan ezers, gan jūra un ūdens līmeņa regulēšanai ir ierīkotas slūžas, kuru pacelšanos (un arī nolaišanos) izmēģinām esot kuģītī.

Zviedrija jau nebūtu Zviedrija bez karaļa. Monarhijas tēma pilsētā ir visnotaļ jūtama, tāpēc pēc atgriešanās uz sauszemes, esam gatavi iekarot Karaļpili. Grandioza un grezna kā ārpusē, tā iekšpusē. Traki daudz istabu – viena par otru krāšņāka. Vienā no istabām uzejam arī Vairas Vīķes-Freibergas foto ar karalisko ģimeni. Ex-prezidente šeit ciemojās 2005. gadā un viņas sagaidīšana bija visnotaļ viesmīlīga. Lai apskatītu visu pili, manuprāt, vajadzīga visa diena, bet neesam nekādi karalisko mantiju un dārgumu fani, tāpēc atļaujamies pili pamest ātrāk, lai brauktu uz Ericsson Globe.

Ericsson Globe ir viena no ikoniskākajām ēkām Zviedrijā, kā arī lielākā sfēriskā celtne pasaulē. Uz tās ir uzbūvēti divi lifti apaļu kabīņu veidolā (The Skyview), kuri tad arī uzved pašā augšā. Brauciens ilga aptuveni 20 minūtes un to laikā var apskatīt Stokholmas panorāmu. Jāierodas laicīgi un biļete jāpērk uz konkrētu laiku. Pieprasījums liels, tāpēc var nākties kādu laiku pagaidīt, bet to var kliedēt ar nelielu pastaigu pa blakus esošo tirdzniecības centru.

Trešā diena

Tīri karsts un diena solās tāda arī palikt. Rītu sākam ar Brīvdabas muzeja jeb “Skansen” apmeklējumu. Tas atrodas uz Djurgården salas, kas reiz bijusi karaliskais medību parks. Līdzīgi, kā Brīvdabas muzejā pie mums, arī šeit ir noliktas dažādas nacionālās mājiņas no dažādiem reģioniem. Bet papildus tam ir apskatāma arī tropisko dzīvnieku ekspozīcija un arī Zviedrijā mītošie dzīvnieki (lāči, ziemeļbrieži u.c.). Galvenais apaut ērtus apavus un ļauties pastaigai.

Zviedru mājele

Zviedru baznīciņa

Apskatījuši zvērus, dodamies uz turpat netālu esošo atrakciju parku jeb Gröna Lund – vecāko atrakciju parku Zviedrijā. Stockholm Pass sedz ieejas maksu, bet ne biļetes par pašām atrakcijām, kuras kopā ir mazliet virs 30. Man ir traki bail no augstuma, tāpēc, protams, Juris izdomā, ka mums jāizmēģina Eclipse šūpoles, no kurām var apskatīt Stokholmu aptuveni 120 m augstumā.

Eclipse

Izmēģinājuši vēl citas atrakcijas, tālāk dodamies uz blakus esošo ūdens muzeju “Aquaria” un pēc tam uz Vikingu muzeju. Pirmais samērā vienkārši un ātri apskatāms (ir redzēti labāki), savukārt Vikingu muzejs ir samērā jauns un tajā ir gan interaktīvas ekspozīcijas, gan iespēja pielaikot vikingu vairogu un ķiveri. Muzejs piedāvā arī izbraucienu ar “gondolu”, kas ļauj iepazīties ar stāstu par vikingiem 10. gs.

smukā zivs

fotogēniskā medūza

Zviedrijā esam tieši laikā, kad Krievijā norisinās Pasaules kauss futbolā un zviedri ir traki kaislīgi futbola fani. Atrodam vienu brīvu vietiņu pie kanāla esošā brīvdabas kafejnīcā, kuru jau 2 stundas pirms spēles sākuma ir ieņēmuši fani dzeltenos krekliņos. Pasūtām aliņu un uzkodas un gaidām spēles sākumu. Visi fano, visi trako un Zviedrija uzvar Meksiku ar 3:0. Sajūtas uz vietas gandrīz tādas kā fanojot par Latvijas hokeja izlasi.

Ceturtā diena

“Money, money, money. Always sunny…” Stokholma un ABBA ir kā cimdiņš ar rociņu un nevar laist garām iespēju apmeklēt arī šīs grupas muzeju. Bijām jau iepriekš dzirdējuši labas atsauksmes par muzeju un to, ka tas šķitīs interesants arī tiem, kuri nav pārākie ABBAS fani (tādi, kā mēs). Biļetes cena aptuveni 23 EUR, kas muzejam varētu šķist mazliet par sālītu, bet droši varu apgalvot, ka katra centa vērts.

Muzejā var gan padziedāt, gan paskatīties smukas ģitāras, gan aplūkot oriģinālos grupas dalībnieku tērpus, gan iepazīties ar ABBAS pirmsākumiem un norietu. Kādas divas trīs stundas tā mierīgi arī var pavadīt.

Šim muzejam seko nākamais un braucam ar metro lūkot Fotografiska jeb fotogrāfiju muzeju. Viens no lielākajiem muzejiem, kas veltīts modernajai fotogrāfijai. Izstādes regulāri mainās, tāpēc šo muzeju noteikti var apmeklēt biežāk. Muzejā ir arī kičīgs suvenīru veikals, kur var atrast simpātiskas lietas.

Dienu nolemjam turpināt, dodoties izbraucienā ar kuģi pa arhipelāgiem. Tas bija viens skaists brauciens. Laiks bija brīnišķīgs un brauciens gar saliņām acij tīkams. Nepierasti redzēt salas, uz kurām ir viena divas mājas, cilvēki laiski bauda vasaru un mašīnu vietā redzamas laivas. Liekas pilnīgi cita pasaule, ņemot vērā to, ka pāris kilometru attālumā ir miljons iedzīvotāju pilsēta.

Dienas noslēgumā vēl pēdējā pastaiga pa vecpilsētu, vakariņas un gājiens uz viesnīcu.

Mūsuprāt, Stokholma ir ļoti skaista, kompakta un mazliet līdzīga Rīgai. Labprāt atgrieztos vēl, tik šoreiz varbūt ziemā.

Secinājumi/ieteikumi

“Stockholm pass” – labākā un izdevīgākā karte, kādu līdz šim bijām iegādājušies.
Stokholma noteikti ir muzeju pilsēta, tāpēc jāizmanto izdevība tos apmeklēt. Muzeji šeit ir tiešām kvalitatīvi.
Viesošanās laikā vērts izbraukt ārpus Stokholmas uz kādu arhipelāgu vai pili.
Pat, ja esi no tiem, kuri nedod priekšroku metro, Stokholma ir tā vieta, kur ar metro ir jāizbrauc un metrostacijās jāpaver acis augšup uz mākslu.
“Fika” pauzes. Apskatot pilsētu, piesēdi, lai izdzertu kafiju un uzliktu kaut ko uz kārā zoba (piemēram, kaneļmaizīti).