Teirumnieku purva taka
Teirumnieku ezers atrodas netālu no Lubāna ezera (ietilpst Lubāna mitrājā). Tas ir purva ezers, gar kura krastu ir izveidota koka laipa. Takas kopgarums ir aptuveni 2 km, bet pati purva laipa ir 800 m gara. Pēcāk gājiens ved pa meža ceļu, tādējādi veidojot apļveida maršrutu. Ezerā var droši peldēties. Ir izveidotas arī īpašas platformas, no kurām var iekāpt ezerā, vienkārši pasēdēt un paplunčināt kājas, sagaidīt saullēktu vai vērot putnus. Ir izveidota arī atpūtas/piknika vieta. Mēs taku apmeklējām karstā vasaras dienā. Bonuss tam – iespēja izbaudīt peldi ūdenī, kas silts kā piens un arī cilvēku nebija daudz. Mīnuss – no putniem ne ziņas (ja neskaita dzeguzi) un uz laipas karsts kā uz pannas.
Taka piemērota pastaigai ar suni un var izbraukt arī ar velosipēdu. Ar ratiem gan laikam neieteiktu, jo koka laipa tik kādi 60 cm plata.

Purezera taka
Ezers atrodas samērā netālu no Alojas. Taku apmeklējām februārī, kad ārā bija sniegs. Taisnais meža ceļš līdz autostāvvietai (nogriežoties no Puikules ceļa) bija traki dubļains, bet visādi citādi ceļš labs. Karieti var atstāt autostāvvietā un tad jau tālāk jāpielieto K2 spēks. Sākums takai iet cauri vecam un skaistam mežam. Nokļūstot pie ezera, ir izvietots informatīvais dēlis. Taka jau iemīta, mitrākās vietās ir koka laipas. Tiesa gan – ziemā traki slidenas. Ir arī platformas piknikam, pasēdēšanai. Kopā pastaigā pavadījām mazliet virs stundas (ap 4 km). Taka ir ļoti skaista – tuvu var redzēt purvu, izbaudīt ezeru, dzirdēt putnus, ieelpot mežu.
Tā piemērota arī pastaigai ar suni. Ar ratiem un velo gan neiesaku.








Mālpils dabas taka (Mergupe)
Šo jau varētu saukt par krastingu, jo taka ved gar Mergupes krastu. Gājienu var sākt gan no Oto Skulmes dižozola, gan no Mālpils kapu puses. Mēs izvēlējāmies otro variantu, jo tur var ērti atstāt arī mašīnu. Pastaigu veicām vasarā, brīvdienā – līdz ar to cilvēki bija, bet nu ne tik daudz kā Cenas tīrelī. Maršruts sastāv gan no koka laipas, gan no kāpnēm, gan iemītas takas, gan izpļautas zāles. Vietās upi var pavērot no augšas, bet dažviet var tajā arī iekāpt (dažviet manāma arī kāda tīri laba peldvieta). Gar upi izvietoti informatīvie stendi, kuros aprakstīti redzamie koki. Takas tālāko punktu sasniedzam tur, kur atrodas Mālpils novadā lielākais dižozols – Oto Skulmes dižozols. Tur ir gan tualete, gan iekārtota vieta piknikam. Apskatot koku, metam riņķī un dodamies atpakaļ. Tā taku apskatot pa otram lāgam, paiet savas divas stundas un esam atpakaļ sākumpunktā.
Taka piemērota pastaigai ar suni, bet ratus un velosipēdu labāk atstāt mājās.
Cīrulīšu dabas taka
…jeb takas, jo tās ir trīs dažādu garumu – 2,7 km, 3,5 km un 6,2 km. Manuprāt, viena no skaistākajām un piesātinātākajām takām, jo pastaigas laikā var baudīt ne tikai mežu un Gauju, bet arī redzēt Spoguļklintis, Līgavas un Cīrulīšu alu, apskatīt fragmentus no vecās Cīrulīšu kamaniņu trases, kā arī redzētu avotus, apmeklētu Žagarkalnu un Ozolkalnu un vēl atrast vietu, lai papiknikotu.
Taka ir draudzīga suņiem un arī velosipēdistiem, bet bērnu ratus es gan labāk atstātu mājās.


Slokas ezera pastaigu taka
Taka ir apļveida un tās garums ir čut čut virs 3 km. Tās sākumā ir peldošais putnu vērošanas tornis. Viena daļa takas vijas gar ezera krastu, otra caur mežu (t.sk. dumbrāju). Slapjā/mitrā laikā daļa takas (laipas) var būt applūdusi. Šo taku apmeklējām ziemā un viss bija bez problēmām izejams. Bauda atrasties gan mežā, gan skatīt aizsalušo ezeru.
Taku drīkst apmeklēt arī suņi, bet ratiem tā gan nav piemērota.

Žibgravas veselības taka (Alsunga)
Nu kārtīga suitu taka. Ņemot vērā, ka tā ir grava, tad nu pati taka diezgan reljefaina – te augšā, te lejā jākāpj. Šī taka ir interesanta ar to, ka tās garumā ir izvietoti dažādi uzdevumi/mīklas, kuru atbildes meklējamas pie jau nākamā stenda. Personīgi man šī taka patīk tāpēc (ja neskaita to, ka tā atrodas tālu no Rīgas un nav cilvēku pārpildīta), ka sajūta ir patiešām kā mežā. Kauliņupīte met līkumus, putni dzied, upe čalo un dabā viss notiek. Takas kopgarums ir 1,2 km un tās noslēgumā ir labiekārtota piknika vieta.

