Līgatnes upes dabas taka

Maršruta sākums un noslēgums: Taka ir apļveida (lokveida) un atrodas starp Augšlīgatni un Nītauri. Waze un Google maps atrod pēc nosaukuma. 

Garums: ap 2 km

Ir populārākās un mazāk populāras dabas takas. Populārākajās var arī sastapt vairāk cilvēku (dažreiz arī populārus), bet mazāk zināmākās takās ļaužu parasti ir mazāk un līdz ar to – lielāks miers, klusums un vairāk dabas sev pašam. Viena no šādām takām – Līgatnes upes dabas taka. Varētu domāt, ka atrodas Līgatnē, bet nē – tā meklējama gandrīz Dieva pamestā nostūrī (vismaz tā liekas sākotnēji, redzot pa kādiem ceļiem jābrauc). Navigācija gan viegli atrod.

Dabas taka ir izveidota gar vienu no Latvijas straujākās upes krastu. Sens mežs, ar sūnām apauguši koki un akmeņi, dzidrs un čalojošs ūdens, dažādi putni un dabas miers. Mieru gan var patraucēt mūzika, kas dažreiz var būt dzirdama no netālu esošajām Springšļu dzirnavām.

Taka ir labiekārtota. Tās sākumā ir informatīvais stends, zem kura var atrast arī sausu malku, blakus piknika galds. Tad seko kāpiens lejup pa akmeņainu ceļu, līdz nonākam pie otrās piknika vietas. Tā atrodas upes krastā ar diezgan labu pieeju upei. Var gan paši pamērcēt kājas, gan suns var savas ķepas apslapināt. Tālāk seko labi iestaigāta taka gar krastu. Vietās kāda kāpne, kāda sakne, vēl viena piknika vieta. Nonākot pie tiltiņa, jāiet tam pāri un atpakaļ pa upes otru krastu, llīdz nonākam pie baļķa, kurš pārved pāri upei un tad jau gandrīz esam atpakaļ pie otrās piknika vietas. Ja liekas, ka pastaiga par īsu, tad pie tiltiņa var paieties arī taisni, tādējādi pagarinot maršrutu (tur taka arī diezgan labi iestaigāta). 

Lieliska vieta meža piknikam, putnu vērošanai, dabas baudīšanai. 

! Nav piemērota pastaigai ar bērnu ratiem vai velosipēdu (var nest rokās vienīgi). Draudzīga pastaigai ar suni !

Informācijas punkts takas sākumā
Otrā piknika vieta, blakus upe.
Tilts

Zaļā kāpa

Par labu Zaļajai kāpai lēmu dzimšanas dienas svinību ietvaros. Vēlējos savus svētkus pavadīt pie dabas, tad nu draugus un radus aicināju uz pārgājienu. Svarīgi bija, lai maršruts ir apļveida, pietiekami interesants un max 15 kilometri.

Maršruta sākums un beigas: Ķemeri (Partizānu iela), Zaļās kāpas dabas takas sākums, apļveida maršruts

Garums: 13 km, pastaigu solī aptuveni 3 stundas

Zaļā kāpa ir vairākus kilometrus garš ar priežu mežu apaudzis smilšu valnis. Kāpu ieskauj trīs purvi: Raganu purvs, Zaļais purvs un Čaukciema purvs. Marķējums nav, bet taka ir labi izveidota un grūti apmaldīties. Pēc Zaļās kāpas maršruts turpinās gar Kaņiera ezeru, caur Antiņciemu un tad pa grants ceļu (ar nelielu satiksmi) atpakaļ uz Ķemeriem. Šajā posmā vēl ir iespējams noiet līkumu un apskatīt Ķemeru sēra dīķus (ir laipa). Taka ir izejama visos gadalaikos.

! Nav piemērota bērnu ratiem un arī velosipēdu tiek aicināts atstāt pie Zaļās kāpas un tajā doties bez tā, lai saudzētu kāpu. Sunim draudzīga vieta !

Processed with VSCO with m5 preset
Zaļās kāpas sākumpunkts
Pa stāvām kāpnēm debesīs jeb stāvās kāpnes uz Zaļo kāpu

Processed with VSCO with m5 preset
Maršruts ved caur priežu mežu

Processed with VSCO with m5 preset
Purvainākās vietās ir izveidotas laipas. Slapjā laikā tādas samērā slidenas.

Processed with VSCO with m5 preset
Brīvdabas restorāns “5 baļķi”

6 lieliskas pastaigu takas un laipas

Teirumnieku purva taka

Teirumnieku ezers atrodas netālu no Lubāna ezera (ietilpst Lubāna mitrājā). Tas ir purva ezers, gar kura krastu ir izveidota koka laipa. Takas kopgarums ir aptuveni 2 km, bet pati purva laipa ir 800 m gara. Pēcāk gājiens ved pa meža ceļu, tādējādi veidojot apļveida maršrutu. Ezerā var droši peldēties. Ir izveidotas arī īpašas platformas, no kurām var iekāpt ezerā, vienkārši pasēdēt un paplunčināt kājas, sagaidīt saullēktu vai vērot putnus. Ir izveidota arī atpūtas/piknika vieta. Mēs taku apmeklējām karstā vasaras dienā. Bonuss tam – iespēja izbaudīt peldi ūdenī, kas silts kā piens un arī cilvēku nebija daudz. Mīnuss – no putniem ne ziņas (ja neskaita dzeguzi) un uz laipas karsts kā uz pannas.

Taka piemērota pastaigai ar suni un var izbraukt arī ar velosipēdu. Ar ratiem gan laikam neieteiktu, jo koka laipa tik kādi 60 cm plata.IMG_0770
IMG_0772
IMG_0776
IMG_0790

Purezera taka

Ezers atrodas samērā netālu no Alojas. Taku apmeklējām februārī, kad ārā bija sniegs. Taisnais meža ceļš līdz autostāvvietai (nogriežoties no Puikules ceļa) bija traki dubļains, bet visādi citādi ceļš labs. Karieti var atstāt autostāvvietā un tad jau tālāk jāpielieto K2 spēks. Sākums takai iet cauri vecam un skaistam mežam. Nokļūstot pie ezera, ir izvietots informatīvais dēlis. Taka jau iemīta, mitrākās vietās ir koka laipas. Tiesa gan – ziemā traki slidenas. Ir arī platformas piknikam, pasēdēšanai. Kopā pastaigā pavadījām mazliet virs stundas (ap 4 km). Taka ir ļoti skaista – tuvu var redzēt purvu, izbaudīt ezeru, dzirdēt putnus, ieelpot mežu.

Tā piemērota arī pastaigai ar suni. Ar ratiem un velo gan neiesaku.

IMG_0412

IMG_0432

IMG_0467

IMG_0452

IMG_0469

IMG_0475

IMG_0477

IMG_0488

Mālpils dabas taka (Mergupe)

Šo jau varētu saukt par krastingu, jo taka ved gar Mergupes krastu. Gājienu var sākt gan no Oto Skulmes dižozola, gan no Mālpils kapu puses. Mēs izvēlējāmies otro variantu, jo tur var ērti atstāt arī mašīnu. Pastaigu veicām vasarā, brīvdienā – līdz ar to cilvēki bija, bet nu ne tik daudz kā Cenas tīrelī. Maršruts sastāv gan no koka laipas, gan no kāpnēm, gan iemītas takas, gan izpļautas zāles. Vietās upi var pavērot no augšas, bet dažviet var tajā arī iekāpt (dažviet manāma arī kāda tīri laba peldvieta). Gar upi izvietoti informatīvie stendi, kuros aprakstīti redzamie koki. Takas tālāko punktu sasniedzam tur, kur atrodas Mālpils novadā lielākais dižozols – Oto Skulmes dižozols. Tur ir gan tualete, gan iekārtota vieta piknikam. Apskatot koku, metam riņķī un dodamies atpakaļ. Tā taku apskatot pa otram lāgam, paiet savas divas stundas un esam atpakaļ sākumpunktā.

Taka piemērota pastaigai ar suni, bet ratus un velosipēdu labāk atstāt mājās.

Cīrulīšu dabas taka

…jeb takas, jo tās ir trīs dažādu garumu – 2,7 km, 3,5 km un 6,2 km. Manuprāt, viena no skaistākajām un piesātinātākajām takām, jo pastaigas laikā var baudīt ne tikai mežu un Gauju, bet arī redzēt Spoguļklintis, Līgavas un Cīrulīšu alu, apskatīt fragmentus no vecās Cīrulīšu kamaniņu trases, kā arī redzētu avotus, apmeklētu Žagarkalnu un Ozolkalnu un vēl atrast vietu, lai papiknikotu.

Taka ir draudzīga suņiem un arī velosipēdistiem, bet bērnu ratus es gan labāk atstātu mājās.

Processed with VSCO with c1 preset

Processed with VSCO with c1 preset

Slokas ezera pastaigu taka

Taka ir apļveida un tās garums ir čut čut virs 3 km. Tās sākumā ir peldošais putnu vērošanas tornis. Viena daļa takas vijas gar ezera krastu, otra caur mežu (t.sk. dumbrāju). Slapjā/mitrā laikā daļa takas (laipas) var būt applūdusi. Šo taku apmeklējām ziemā un viss bija bez problēmām izejams. Bauda atrasties gan mežā, gan skatīt aizsalušo ezeru.

Taku drīkst apmeklēt arī suņi, bet ratiem tā gan nav piemērota.

Processed with VSCO with c1 preset

Žibgravas veselības taka (Alsunga)

Nu kārtīga suitu taka. Ņemot vērā, ka tā ir grava, tad nu pati taka diezgan reljefaina – te augšā, te lejā jākāpj. Šī taka ir interesanta ar to, ka tās garumā ir izvietoti dažādi uzdevumi/mīklas, kuru atbildes meklējamas pie jau nākamā stenda. Personīgi man šī taka patīk tāpēc (ja neskaita to, ka tā atrodas tālu no Rīgas un nav cilvēku pārpildīta), ka sajūta ir patiešām kā mežā. Kauliņupīte met līkumus, putni dzied, upe čalo un dabā viss notiek. Takas kopgarums ir 1,2 km un tās noslēgumā ir labiekārtota piknika vieta.

Taka laipni gaida sunīšus, bet pastaigai ar ratiem tā nav piemērota. Tam par godu gan ir izveidota “Mazā tak”, kur šāda opcija ir iespējama.

Krastings gar Lojas upi

Maršruta sākums un noslēgums: Rāmkalni – Vecā koka kamaniņu trase – Rāmklani. Maršrutu iespējams pagarināt līdz Katrīndzirnavām vai pat tālāk. Tāpat gājienu iespējams sākt no otra gala.

Garums: 6-7 km, aptuveni 2h gājiens

Krastingu jeb gājienu gar Lojas upes krastu mēs realizējām pavasarī, bet to iespējams darīt arī citos gadalaikos. Vienīgi ziemā (vai slapjā laikā) takas var būt slidenas. Ejot gar Lojas upes krastu iespējams aplūkot skaistus smilšakmens atsegumus. Taka nav marķēta, bet ir iestaigātas meža takas, bīstamākās vietās ir arī ķēžu nožogojumi. Noteikti vajadzētu vilkt piemērotus apavus.

! Taka nav piemērota braucienam ar velosipēdu vai bērnu ratiem. Sunim draudzīga taka !

Klinšu atsegumi