Tā nu sanācis, ka mana mamma jau kādu laiku dzīvo Nīderlandē. Līdz ar to reizi gadā dodamies tulpju zemes iekarojumos, lai apskatītu jaunas lietas un vietas. Esmu pabijusi Nīderlandē visos tās gadalaikos un visdažādākajos Nīderlandes nostūros.
Sākšu ar to, ka mana mamma dzīvo Ziemeļbrābantē, netālu no pilsētas Osas un netālu no Hertogenbošas.
Šis reģions ir viena no Nīderlandes provincēm un varētu to dēvēt par “Nīderlandes laukiem”. Fermas smarža un aitiņas ganībās, manuprāt, ir reģiona firmas zīme. Papildu tam – šī province ir apveltīta ar nacionālajiem parkiem un ārkārtīgi skaistiem ciematiņiem. Sarakstā par to, ko noteikti vērts redzēt Nīderlandē, neiekļaušu Amsterdamu, jo tas jau būtu pašsaprotami. Bet papildus Amsterdamai, lūk, vēl 7 brīnišķīgas vietas, kam vērts veltīt laiku.
Roterdama
Uz Roterdamu ļoti ērti ir nokļūt ar vilcienu, jo Nīderlandē dzelzceļa transports ir ļoti organizēts un ērts. Roterdamai veltījām nepilnu dienu, bet tās laikā apskatījām populārākos tūrisma objektus. Pilsēta ir ļoti biznesīga, moderna un ar arhitektūras pērlēm piepildīta. Pēc izkāpšanas no vilciena, uzreiz devāmies uz tirgu jeb Markthal, kas tika atklāts 2014. gadā. Tirgus ir burvīgs visās tā izpausmēs: ar ēdienu, ar piedāvājumu un ar dizainu. Visvairāk izbaudījām uzkodas dažādās gastrovietās, kas izvietotas plašajā ēkā.
Esot Roterdamā, visi ceļi ved uz Kubiskajām mājām (Cube house), kas sastāv no 38 maziem kubiem un 2 lieliem kubiem. Cilvēki mitinās šajos dzīvoklīšos, neliekoties ne zinis par tūristiem, kas fotografējas uz kāpnēm.
Tālāk, gar cauri plūstošās upes promenādi, devāmies uz “Euromast” torni. Tajā var gan nobaudīt maltīti, gan ļauties sajūtām, ko sniedz atrašanās 112 m augstumā. Lēni riņķojoša panorāmas platforma ļauj apskatīt Roterdamu no visām pusēm, tai skaitā mazliet arī redzēt iespaidīgo ostu. Ja bail no augstuma, tad diez kas nav, jo man kājas ātri palika mīkstas.
Ņemot vērā, ka tornis atrodas nostāk no centra, kā jau tūristi, atpakaļceļam izvēlējāmies pankūku kuģīti, kurš izbraucienā pastāsta gan par pilsētu, gan cienā ar pankūkām. Apēduši pankūkas, kāpjam ārā un tālāk nolemjam izmēģināt slaveno ūdens taxi. Manuprāt, tas ir katra centa vērts, jo aizvizināja mūs no punkta A uz punktu B ar kārtīgiem ātrumlaivas manevriem.
Roterdama ir dzīvīga un katrs tajā var atrast ko sev tīkamu. Pilsētā ir muzeji, labi restorāni, shopping street un arhitektūras paraugdemonstrējumi. Pirmajai apskatei var ieplānot 1 dienu, bet 2 dienas jau būs atbilstošāk, lai pilsētu iepazītu labāk.
Giethorn
Nīderlandes Venēcija, kas atrodas Overeisela (Overijssel) provincē. Aprakstos gan minēts, ka tas ir ciems, kur cilvēki pārvietojas ar laivām un ciems, kas izskatās kā no pastkartes. Pirmais ir drusku pārspīlējums, bet otrs gan atbilst patiesībai. Jā, cilvēki pārvietojas laivās, bet lielākoties tie ir tūristi. Galvenajām ēkām tomēr ir piebraucamie ceļi un arī vietējie var pārvietoties pa daudzajiem tiltiņiem. Pilnīgi visu māju pagalmi ir sakopti (jo tomēr dienā pabrauc garām simtiem tūristu). Dodoties braucienā ar laivu, tiek iedota maršruta karte un jāstūrē ir pašiem. Vēlāk tiek iebraukts ezerā, kur kārtīgi purina vējš un var izvēdināt galvu. Savukārt noslēgumā var doties uz kādu no foršajām kafejnīciņām paēst.
Efteling
Tas ir viens no vecākajiem atrakciju parkiem pasaulē un lielākais Nīderlandē, kā arī trešais apmeklētākais Eiropā. Atrakciju parku caurvij fantāziju un pasaku tēma un katrs nobrauciens, katra aktivitāte ir kas maģisks. “Klīstošais holandietis”, slapjā Piraña, trakais Pitons, barons 1898 – tās ir tikai dažas no patiešām satriecošām atrakcijām. Biļetes cena parkā ir 40 EUR un, manuprāt, tā ir vairāk nekā atbilstoša cena, lai visu dienu pavadītu fantāziju zemē. Jā, uz populārākajām atrakcijām ir jāpastāv rindā, bet tas viss ir paciešams. Tumsai iestājoties, vērts noskatīties gaismu-strūklaku šovu.
Ciemati
Es gan nezinu vai tos var dēvēt par ciematiem, jo iedzīvotāju skaits ir virs 50k, bet uz Nīderlandes fona tie tādi bērna šļupsti vien ir. Tāpēc saukšu tos par pilsētciematiem (ir gan arī ciemi ar 3k iedzīvotājiem). Nīderlandē tie ir sakopti, ar mīlīgām mājiņām, viscaur bruģētām ieliņām un kādu dzirnavu, citrreiz arī ar kādu kanālu. Tik brauc un skati. Viena no tādām ir Rāvenšteina (Ravenstein). Neliela viduslaiku tipa pilsētiņa ar savām dzirnavām un skaistām mājām. Otra Heusden. Neliela pilsētiņa Meuse (Maas) upes krastā, uz kuru devāmies ar kuteri. Satiksme pa šo upi rit pilnā sparā, tiek pārvadāti konteineri un saulainās dienās cilvēki dodas lēnos izbraucienos. Pilsētiņu apjož mūri un sagaida veca osta. Pilsētā ir daudz mazu un šarmantu dizaina un mākslas veikaliņu, kas ļauj apmierināt arī skaistu lietu cienītājus. Vēl viena – Kampena (Kampen), Megena (Megen). Pilsētu var raksturot kā baznīca-tornis-tilts, baznīca-tornis-tilts un kāds kanāls. Nu, skaisti!
Respektīvi, plānojot ceļojumu pa Nīderlandi, noteikti piestājiet arī mazākās pilsētās.
Utrehta
Utrehta ir Nīderlandes 4. lielākā pilsēta. Man personīgi šī pilsēta patika daudz labāk par Amsterdamu, jo, manuprāt, kanāli šeit ir foršāki (pēcāk uzzināju, ka cilvēki ir sabalsojuši par Utrehtu kā par pilsētu ar skaistākajiem kanāliem (nav melots)), ielas mierīgākas un pati pilsēta kompaktāka. Tiesa gan – Utrehtā biju tik vienreiz un apskatīju gaužām maz, bet neskatoties uz to, tā atstāja iespaidu un vēlmi atgriezties vēlreiz. Te atrodas Nīderlandes visvis: lielākā stacija (Utrecht Centraal), augstākais baznīcas tornis (Dom tower), lielākā universitāte, lielākais velosipēdu pārkings u.c. Papildus tam – Utrehtā var ieraudzīt luksoforu ar viendzimuma pāri, var apmeklēt Nijntje jeb Miffy muzeju (viens no Hannas dzīves lielākajiem favorītiem) un nogaršot #Domtorentjes. Vēl šīs vietas plusi – vairāk nekā tūkstotis bāru, restorānu un kafejnīcu (t.sk. pašu kanālu malās), kā arī milzīgs klāsts ar veikaliem (t.sk. Hoog Catharijne iepirkšanās centrs). Uz šo pilsētu noteikti brauktu iepirkties un baudīt ēdienu.
De Hoge Veluwe Nacionālais parks
Milzīgs nacionālais parks, kas atrodas Gelderlandes provincē. Platība aptuveni 55 km², ko veido smilšu kāpas, meži, viršu lauki un veloceliņi ar aptuveno kopējo garumu 40 km. Pacietīgajiem un klusajiem izdodas ieraudzīt arī kādu no zvēriem. Parku var apmeklēt gan ar kājām, gan automašīnu, gan velosipēdu. Ja nedodies ar savu ričuku, tad bez maksas ir pieejams kāds no baltajiem ričukiem uz vietas (dažādu izmēru). Gandrīz visiem ir piestiprināts arī bērnu sēdeklītis (ja nav bērnu, ko vest līdzi, tad var uzlikt somu un piesprādzēt). Ieejas maksa parkā – 11 EUR + parkings 4,95 EUR. Teritorijā ir arī kafejnīca (ļoti garšīgi), tējas namiņš un suvenīru veikals (burvīgas vietējās lietas). Mēs parku apmeklējām pašā oktobra izskaņā, bet, manuprāt, skaistākais laiks varētu būt augusts/septembris, kad zied tie virši, jo to tur ir ārkārtīgi daudz. Vairāk par parku šeit.
Keukenhof
Kur nu bez tulpēm. Ja runāju par tulpēm, tad domāju Keukenhofa. Kārtīga ziedu paradīze, kas priecē apmeklētājus pavasarī un atrodas samērā netālu no Amsterdamas. Plašajā teritorijā ir atrodami vairāki dārzi, kur katrs atradīs sev simpātiskāko. Ziedu “paklāji”, dzirnavas un tūristu pūļi, ir tas, kas raksturo šo vietu. No cilvēku pūļiem var izvairīties, ja dodies apmeklēt dārzu vairāk uz vakara pusi.
Šo vietu noteikti vērts apmeklēt kaut vienreiz mūžā. Biļetes cena ir 19 EUR.
No Nīderlandes var atvest arī tulpju sīpolus gan bundžiņās, gan maisiņos.
Secinājumi/ieteikumi
- Vairāk par tiem vērts prasīt man vai manai mammai.
- Protams, visērtāk ir pārvietoties ar mašīnu, bet dzelzceļu tīkls un sabiedriskais transports ir vareni attīstīts. Lai arī biļetes ar vilcienu mēdz būt samērā dārgas, ir vērts pasekot biļešu izpārdošanām/iepriekšpārdošanām. Nereti var nopirkt biļetes par labu cenu, kas derīgas jebkurai dienai uz jebkuru pilsētu Nīderlandes robežās. https://www.ns.nl/en
- Plaša nacionālo parku izvēle.
- Noteikti jānogaršo (mani favorīti): stroopwafels; visdažādākie sieri; siļķe, kura jāēd ar pirkstiem, stamppot – kartupeļu biezenis ar dārzeņiem, kāpostiem vai endīvijām, bitterballen (uzkoda), ābolu tarte, ko parasti pasniedz ar putukrējumu ir svēta lieta vietējiem, tompouce kūkas. Ziemas sezonā – Oliebolen (pončiki, kas pildīti ar rozīnēm un apkaisīti ar pūdercukuru).
- Lai nav jābrauc baigie līkumi ar auto/velosipēdu, labāk pār upi izmantot pārcēlāju (cena parasti ap 2 EUR).
- Nīderlandē lielā daļā veikalu nevar norēķināties ar Visa un MasterCard debetkartēm. Tāpēc jānorēķinās ar Maestro vai līdzi vienmēr jābūt skaidrai naudai. Te var palasīt vairāk.
Džoanna.lv 