Vēlmes: atpūsties un pie reizes atzīmēt savu dzimšanas dienu kaut kur ārpus valsts un tur kur janvārī silts. Lidojums bez pārsēšanās. Rezultāts: tiešais lidojums ar airBaltic uz Dubaiju.
Uz Dubaiju lidojām janvāra pēdējā nedēļā, izmantodami iespējas, ko šobrīd sniedz airBaltic ar savu samērā nesen atklāto tiešo reisu. 6 stundas un esi +25 grādos.
Pirmā diena
Lidojums ir vēlu vakarā plkst. 23.30. Lidojam kopā ar meitiņu, tāpēc sitam plaukstas par nakts lidojumu, jo lielāka iespēja, ka Hanna visu lidojumu nogulēs. Lai arī līdzšinējos lidojumus Hanna ir pārcietusi ļoti labi, sešas stundas vēl nebija lidojusi. Bet kā jau paredzējām – šoreiz nošņāca visu ceļu. Atšķirībā no manis, jo man ir bail lidot un es lidmašīnās tikpat kā nekad neguļu. Mierinājums – brīnišķīgais saullēkts, kas piepilda lidmašīnu aptuveni stundu pirms nosēšanās.
Dubaijā ielidojam ap 08.00 (izlidošana kavējās), monoraids aizved līdz pasu kontrolei un bagāžai. Pie pasu kontroles katrs tūrists saņemt 1GB SIM karti.
Ņemot vērā to, ka ir agrs rīts, jāpadomā, kāds ir plāns ar iečekošanos apartamentos/viesnīcā, jo lielākoties check-in sākas ap agru pēcpusdienu. Mēs izvēlējāmies paņemt dzīvokli caur Airnbnb Business Bay rajonā un sarunājām ar īpašnieku, ka varēsim bagāžu atstāt pie viņa, līdz varēsim pēcpusdienā iečekoties. Tas vismaz mums dod brīvākas rokas, kamēr gaidām. Ja šādas opcijas nav, iespējams, vērts paskatīties agrā check-in iespējas vai arī rezervēt numuriņu vienai dienai iepriekš, lai uzreiz var doties un atpūsties.
Paēduši brokastpusdienas, pastaigājam pa Business bay promenādi un varam jau doties uz apartamentiem. Ņemot vērā manu sagurumu, nolemjam līdz vakaram atpūsties. Aizejam vēl uz baseinu mazliet pasauļoties un vakars jau klāt. Saule janvārī noriet ap plkst. 18.00. Iestājoties tumsai, izlienam no savas “alas” un dodamies pa rajonu apskatīt debesskrāpjus tumsā. Vakariņās nolemjam izmantot vietējos ēdienu piegādātājus un pasūtām ēdamo uz dzīvokli.
Otrā diena
Mostamies agri (06.00 pēc LV laika, 08.00 pēc vietējā). Iemesls tam ir nevis mana dzimšanas diena (woop-woop), bet gan ieplānotā tūre pa Al Fahidi un tirgus rajonu. Caur airbnb norezervēju tūri ar gidu, kas mūs izvadā par Al Fahidi jeb Dubaijas vēsturisko kvartālu, ierāda arābu kafijas degustāciju, pārved ar abru pār Dubai Creek un izvadā pa Spice souk (garšvielu tirgus) un Gold souk (zelta tirgus). Vecpilsētā nobaudām luqaimat jeb vietējo našķi, kas līdzīgs maziem virtulīšiem, kas izmērcēti dateļu sīrupā un apbērti ar sezama sēkliņām. Tirgū nogaršojam arī kamieļa piena konfektes, nokaulējam un iepērkam mazliet safrāna. Kaulēšanās šeit ir nepieciešama, bet nu neesmu tāds cilvēks, kuram tas sagādātu prieku. Tad nu pirms ceļojuma jau biju sagūglējusi lietas, ko var iegadāties un to aptuvenās cenas, lai zinu izejas punktu, no kura man sākt kaulēšanos. Tirgū pārdevēji gana uzmācīgi, nāk virsū un ja pievērs kaut mazāko uzmanību, negribēs ļaut Tev atkāpties.
Pēc trim izzinošām stundām tūre noslēdzas un mēs dodamies ieturēt pusdienas. Pēc vietējo ieteikuma izmēģinām laimi Arabian Tea House, kas atrodas tur pat Al Fahidi. Rezervācija šeit nav iespējama, tad nu nākas iestāties rindā, pierakstīties pie vietu ierādītājas un gaidīt, kad pienāks Tavs laiks. Mūsējais pienāca pēc aptuveni pusstundas. Ēdiens šeit ir gards, lielas porcijas un nepārsātinātas cenas. Pati vieta ļoti fotogēniska un apkalpošana tik sirsnīga.
Galanti ieturējuši maltīti (cik nu tas ar mazu bērnu iespējams), dodamies izstaigāt vēderus pa blakusesošo Al Seef rajonu. Nepilnu 2 kilometru garumā gar kanālu ir izvietojies rajons, kas ir kaut kas starp veco un jauno Dubaiju. Atvērts 2018. gadā, bet ēkas celtas tā, lai izskatītos, ka atrodies 60to gadu Dubaijā. Ieturēts tradicionālais smilšu krāsas apmetums, arābu kultūrai raksturīgie ornamenti. Zem jumtiem slēpjas suvenīru bodītes, dažādu tautu restorāni, Starbucks un Baskin Robbins. Vakaros šeit notiek koncerti, izstādes un citas izklaidējošas aktivitātes.
Mazliet jau saguruši, dodamies mājās, lai atkal atpūstos. Vakarā Juris mani uzaicina vakariņās vietējā restorānā, lai nopūstu svecīti par vēl vienu nodzīvotu gadu.
Trešā diena
Expo diena. Šeit gari neizplūdīšu, jo Expo ir laicīgs un viena diena ir daudz par maz, lai tagad varētu ieteikt, kuri paviljoni ir must un kuri tādi nav.
Expo atrodas Dubaijas nomalē, kas speciāli uzcelts šim notikumam. Labā ziņa – tas neaizies nebūtībā kā daži olimpisko spēļu ciemati, bet gan pārtaps par 2020. apgabalu – jaunu Dubaijas dzīvojamo rajonu, kurā fokuss tiks likts gan uz inovāciju radīšanu un ieviešanu, gan uz atjaunojamiem resursiem.
Expo ir arī tālākais punkts, uz kuru ved metro (Dubaijā metro ir bez vadītāja, tādējādi priekšējais logs kalpo lieliskam skatam). Pie ieejas izstādē jāuzrāda vakcinācijas sertifikāts vai negatīvs tests un jāiziet somu kontrole. Teritorija ir milzīga, tāpēc talkā tiek ņemta karte, lai atzīmētu, kurus paviljonus apmeklēt (pirms tam esmu ievākusi informāciju no draugiem un blogiem, kuri dalījušies iespaidos). Mēs pa visu dienu apmeklējām tik 19 paviljonus, kam par pierādījumu kalpo Expo pase, kurā pēc katra paviljona apmeklējuma iespiež zīmogu. Pēc tumsas iestāšanās sākas vakara programmas – dejas, mūzika, koncerti, šovi. Expo ir arī bērnu karuselis, kurā Hanna var izbraukt pa velti. Viena diena pa maz, bet tas ir labāk nekā vispār neapmeklēt. Galvenais apbruņoties ar ērtiem apaviem.
Ceturtā diena
Diena, kurā nolemjam apskatīt Downtown jeb pilsētas centru. Gaisa līnijā no dzīvokļa, kurā esam apmetušies, līdz centram ir kādi 600 m, kamēr ar kājām tie ir 3 kilometri. Tas tāpēc, ka Dubaija ir viena liela automaģistrāle, kas nav īsti draudzīga gājējiem. Te grūti atrast mazas mīlīgas ieliņas. Tā vietā te ir milzīgas ielas ar šauru ietvi, ja paveicas. Bet mēs esam staigātāji un puse no ceļa ved gar promenādi, tāpēc dodamies ar kājām. Tikai vienā vietā rati bija jāuznes pa kāpnēm.
Sasniedzot centru, vispirms ienirstam kādas viesnīcas teritorijā (Palace hotel), kur var noķert instagramīgu kadru (tik es neesmu Instagram). Bet vieta ir arī skaista bildei priekš fotoalbuma. Ārā ir karsts, tāpēc paķeram ledus kafijas un tējas. Tālāk ceļš jau ved uz Wings of Mexico. Tā ir skulptūra, ko veidojis meksikāņu mākslinieks un skaisti nopozējot, tiec pie eņģeliskas bildes ar Burj Khalifu fonā. Tad seko divi varianti – nošļūkt ar slidkalniņu (jup, te blakus kāpnēm ir truba, kas Tev ieekonomēs laiku) vai nokāpt pa kāpnēm, lai dotos uz ezera un Buržas pusi. Un tad sākās vienas bildes uzņemšana pēc otras, jo te viss tik glīts. Ir dienas vidus, samērā karsts un cilvēku maz, līdz ar to nav jācīnās ar cilvēku pūļiem, ir kluss un pastaiga izvēršas gana laiska. Vakarā te ezermalu šturmēs cilvēki un pārdevēji.
Apskatījuši operu, zaļo zonu un centra ainavu, dodamies uz Dubai Mall.Te uzreiz jāsaka – nē, mēs nebijām pašā Burj Khalifā. To nolēmām vēl pirms ierašanās Dubaijā, bet pieļāvām iespēju, ka ja ļoti gribēsim – uzbrauksim. Negribējām. Lielākoties cilvēku masu dēļ, kas mēdz tur būt, manām bailēm no augstuma un arī tāpēc, ka nelikās jēdzīgi maksāt, manuprāt, samērā augsto ieejas maksu, lai redzētu Dubaiju no augstāka skatupunkta (zinājām, ka to realizēsim no Ain Dubai panorāmas rata).
Tad nu iemainījām pasaules augstāko celtni pret pasaulē lielāko tirdzniecības centru. Mērķis bija paēst, pastaigāt un sagaidīt vakaru, kad sāksies strūklaku šovs. Pāris stundu izstaigājuši, kaut ko arī nopirkuši, lēmām par labu strūklaku šovu skatīties no kādas kafejnīcas terases. Mums iepatikās L’ETO Cafe. Šovu var vērot arī, piemēram, no Apple store balkona. Pats šovs ir samērā īss (kādas 4-5 minūtes) un atkārtojas ik pa 30 minūtēm, tāpēc forši, ja var palikt uz vairākiem šoviem, jo katrs ir citādāks. Mēs, kamēr ēdām, redzējām četrus šovus. Ja negribas skatīties no Dubai Mall, tad var pulcēties arī gar ezermalu. Vienīgi tad īsākiem cilvēkiem varētu būt grūtāk redzēt pāri.
Piektā diena
Pabrokastojuši, dodamies ar taksi uz Dubai Design District jeb D3. Kvartāls nav pārāk liels, bet tas tāds balzams manai dvēseli un pie reizes ir arī pa ceļam uz nākamo apskates objektu. Kvartāls ir speciāli veidots dizaina, kultūras un modes kopienai un tas sevī iekļauj gan start-upus, gan dizaina un luksusa modes zīmolus, gan restorānus un kafijotavas, gan mākslas instalācijas. Izstaigājuši un safočējuši, dodamies tālāk uz Ras Al Khor – savvaļas dzīvnieku rezervātu un mitrāju. Rezervāts izveidots 1985. gadā, bet aizsargājamas vietas statusu ieguvis 1998. gadā. Tās ir mājas aptuveni 266 dzīvnieku valsts sugām un 47 augu valsts sugām. Galvenie (vai vismaz populārākie) iemītnieki šeit ir flamingo. Tos var apskatīt arī no speciāli izveidotas platformas. Ieeja ir bez maksas. Priekšā sagaida sargs, kurš noprasa no kuras valsts esam un tad varam droši skatīties. Lai arī Covid laikā uz platformas atļauts uzturēties tik 2 cilvēkiem un ne ilgāk kā 10 minūtes (tāda ir vismaz oficiālā informācija), neviens to nekontrolē un neliek ievērot.
Karstums pieņēmies spēkā un tālāk dodamies uz Dubai Creek Harbour rajonu. No šejienes paveras skats uz centru un daļu Dubaijas panorāmas. Tiesa gan – ir mazliet dūmakains un skats nav izteikti skaidrs, toties dienas laikā šeit cilvēki laikam nedodas, kā rezultātā, visa promenāde ir mūsu rīcībā. Te ir izvietoti skaisti dizaina objekti, aktivitātes bērniem. Mums tā bija tāda miera oāze pēc dunošā Dubaijas centra. Ap saulrieta laiku vieta sāk atdzīvoties, jo cilvēki devušies ielās, restorāni atveras un rajons iegūst citu elpu.
Pēcpusdienu pavadām zem jumta un gaidām, kad iestāsies tumsa, jo tad plāns apmeklēt Global Village. Mazliet kaut ko esam papētījuši internetā, bet tāda īsta priekšstata mums nav. Un nezinu vai to var gūt, ja nav būts uz vietas. Ieejas maksa ir ap 4 EUR, bet iekšā, visticamāk, nāksies šķirties no vēl kādas summiņas. Būtībā tas ir tirgus, bet tāds fancy global tirgus. Teritorijā atrodas vairāki lieli paviljoni, kas pārstāv kādu valsti (Katara, Irāna, Ēģipte, Turcija, AAE u.c.). Zem katras valsts paviljona ir tirgus, kurā tad tirgo tai valstij raksturīgu apģērbu, smaržas, arī ēdienu. Kopumā gan piedāvājums ir ļoti līdzīgs. Izņēmums varbūt ir Āfrikas paviljons, kur tirgo visādus koka suvenīriņus un Krievijas tirgus, kur var nopirkt matrjoškas un “Baltijas” rotaslietas. Papildus valstu tirgiem, ir arī food street un citviet izvietoti ēdienu kioski. Viena no galvenajām atrakcijām – atrakciju parks ar dažādiem karuseļiem un iespējām tikt pie milzu plīša zaķa. Paralēli tam ir arī lielā skatuve, uz kuras notiek dažādi priekšnesumi. Beigās gan esmu jau manāmi sagurusi, jo tirgus un pārdevēji neļauj atslābt. Kopumā gan tas ir interesants un krāšņs piedzīvojums.
Sestā diena
Šodien beidzot uz jūriņu. Sākumā bija plāns doties uz kādu no publiskajām pludmalēm, bet tad padomājām, ka gribam lielāku komfortiņu un arī baseinu. Tad nu iepriekš biju apzinājusi pāris Beach clubus un izlēmām par labu Riva Beach Club. Ieejas maksa uz pāri 130 AED, vienam cilvēkam 75 AED, mazuļiem pa brīvu. Cenā ietilpst ļežaks un dvielis. Dažiem Dubaijas bucket-listā ietilpst kāds infinity pool, bet šoreiz tas nav mūsu sarakstā. Izvēlamies nomesties krēslos pie jūras. Ir arī divi apsildāmie baseini – pieaugušo un bērnu. Baseins tik silts, ka negribas līst ārā, kamēr jūrā es tik līdz ceļiem tiku. Hanna gan izdzīvojās pa abām ūdenstilpnēm non-stop, jo viņu nevarēja dabūt ārā ne no baseina, ne no jūras (zobi klab, bet ārā nu neparko). Arī ēdienu porcijas šeit ir milzīgas un garšīgas.
Ieķēruši mazliet iedeguma, vēlā pēcpusdienā dodamies tālāk. Lai tiktu ārā no Palmas, izmēģinām Palmas Monorail. Tas noteikti nav lētāk par taksi, bet interesantāk gan. Tad pastaigas nolūkos ar kājiņām, līdz nonākam uz Marina Walk. Te var redzēt slavenību zvaigznes (uz bruģa), dažādus lamborghini un maserati, mākslas zīmējumus, restorānus un panorāmu uz Ain Dubai, kas ir arī mūsu mērķis. Nostaigājuši gar pludmali, dodamies uz panorāmas ratu. Saulrieta stundā/-ās biļetes cena ir 180-250 AED, pārējā laikā – 130 AED. Saulriets gan ir labi ja trīs minūtes, tad nu jācer, ka kabīne uz to mirkli būs vismaz pusceļā uz virsotni, ja ne pašā augšā. Mēs izvēlējāmies ar ratu braukt vakarā, tādējādi aplūkojot naksnīgo Dubaiju. Pateicoties covidam, panorāmas rata kabīnē ir mazāk cilvēku – ja paveicas, variet pat būt vienīgie. Skats ir tiešām iespaidīgs un rats ik pa laikam apstājas, lai varētu uzņemt kādu foto, pajūsmot ilgāk.
Vakaru noslēguši un skaistas nots, dodamies pačučēt.
Septītā diena
Šo dienu biju atstājusi nesaplānotu. Nebiju droša, cik daudz apskatīsim, ko gribēsim redzēt vai ko negribēsim. Pamostoties mums bija manāms nogurums, tāpēc vispirms devāmies lēnās brokastīs uz blakus esošo viesnīcu. Paēduši, sakrāmējām koferus un nolēmām, ka šodien neko daudz nedarīsim. Plānā, ar ko varētu aizpildīt dienu bija gan Dubai Frame, ko atmetām, jo bijām jau Ain Dubai, gan Jumeirah mošeja, uz kuru negribējās speciāli braukt, gan Dubai Garden Glow, bet pēc youtube review sapratām, ka ko līdzīgu jau esam redzējuši citviet, gan akvārijs, ko neizvēlējāmies, jo esam bijuši citos akvārijos un atsauksmes par šo nepārliecināja. Tad sakrāvājušies un atpūtušies devāmies uz Madinat Jumeirah. Tā ir arābu stila luksusa minipilsēta, kurā ir gan 5 zvaigžņu viesnīca, gan tirgus, gan restorāni, gan skaisti skati. Te tirgus man patika daudz labāk nekā Deirā, jo mierīgāks un neuzbāzīgāks. Te var arī no samērā tuva attāluma redzēt Burj Al Arab un vakaros izbraukt ar abru pa kanāliem. Ļoti skaista vieta – tāda maza pērle.
Vakaru noslēdzām ar pastaigu uz Bay Square un vakariņām.
Noslēgumā… Dubaija mums ļoti patika. Pirms tam nebijām droši, ka šie “betona džungļi” būs mums, bet bija forši. Ziema ir izcils gadalaiks, kad šo pilsētu apmeklēt un tur darāmā vēl pietika vismaz nedēļai, neskatoties uz to, ka jau pirms brauciena zinājām, ka būs aktivitātes, ko noteikti negribam (piemēram, brauciens uz tuksnesi vai Skydivings). Nākamreiz vēl aizbrauktu uz Abu Dabī.
Secinājumi/ieteikumi:
- Taksis Dubaijā ir lēts. Lētāk ķert uz ielas. Ar Careem vai Uber būs dārgāk. Takšus pilsēta arī stingri regulē un līdz ar to, ja taksī ir skaitītājs, nekādiem pārsteigumiem nevajadzētu būt. Mēs braucām gana daudz un ne reizi nepiedzīvojām kādu čē pē.
- Dubaija nav pārāk draudzīga gājējiem, vismaz infrastruktūras ziņā. Lai gan cenšas. Jaunākajās vietās ir izbūvētas ietves, bet daudz kur tās vēl nav pabeigtas vai nav vispār. Bet autobraucēji ir ļoti laipni un kā gājējam cenšas dot Tev priekšroku.
- Metro mēs pirkām Gold Card jeb zelta karti, jo tad Tu vari kāpt pirmajā vagonā, kurā parasti ir mazāk cilvēku. Reāli atmaksājās, jo, kamēr pārējos vagonos visi kā siļķes mucā, mums pat bija vieta, kur apsēsties.
- Cienīsim vietējo ģērbšanās kultūru. Tas, ka Tu redzi, ka instagramā vai kur citur meitene pozē crop topiņā un mini, nenozīmē, ka tas tur ir pieņemami. Un tas, ka kāds nesen bijis tūrists saka: “Tā jau visi tur ģērbjas!” – neiztur kritiku. Lai arī Dubaija ir samērā liberāla, man ir svarīgi, ka nespļauju sejā viņu kultūrai. Un dažas tūristes bija apģērbušās daudz par vulgāru.
- Ziemā vakari ir mazliet vējaini un dzestri – noteikti noderēs kāda jaciņa.
- Cenu ziņā, man šī pilsēta nelikās traki dārgāka kā, piemēram, Rīga vai cita Eiropas galvaspilsēta. Protams, te var atrast šikus restorānus debesskrāju pēdējos stāvos, izbraukt ar luksusa klases auto vai jahtu, iepirkties zelta tirgū vai zīmolu veikalos, kas visu pasākumu sadārdzinātu. Arī restorānos, kur ir alkohols un to vēlēsies patērēt, visticamāk, tiks noteikta minimālā čeka summa (piemēram, 150 EUR). Bet pārtika veikalos, normālu kafejnīcu apmeklējums, transports utt. – normas robežās ir cenas.
- Cik novēroju, ūdenspīpe tiek smēķēta, manuprāt, gandrīz jebkurā restorānā. Ja nav atsevišķas zonas, kur nesmēķē, tad jārēķinās, ka grūtnieces un bērnus, visticamāk, neielaidīs. Mums vismaz vienā vietā ieeju atteica, jo līdzi bija Hanna, savukārt grūtniecēm ar likumu esot aizliegts apmeklēt resotrānus, kur smēķē šišu, ja vien nav speciālas smoke-free zonas.
Džoanna.lv 