Ja Latvijā vasara tā arī beidzas nemaz nesākoties, pēc tās tad jādodas uz dienvidiem. Turpinot Eiropas valstu apceļošanu, lēmām par labu Spānijai. Vienā Spānijas galā dzīvo viens draugs, bet otrā – otrs draugs, tāpēc seko lēmums par 2 nedēļu ceļojumu no viena Spānijas gala uz otru. Ceļojums samērā piesātināts un dažāds, tāpēc šis raksts tikai par un ap Barselonu.
Tātad Spānijas apskati sākām ar Barselonu. Uz turieni devāmies ar AirBaltic jauno bombardieri. Kamēr rīts Latvijā bija dzestrs un nomācies, pēcpusdiena Barselonā silta un dūmakaina.
Info: Ielidojām El Prat lidostas 1. terminālī. Lai tiktu uz pilsētas centru, draugi ieteikuši izmantot vilcienu. Vienīgi tas atiet no 2. termināļa, tāpēc jāatrod autobuss, kas bez maksas aizvizina uz to 2. termināli, un tad tālāk vilciens aizvizina uz pilsētas centru.
Izkāpjot no metro, un nokļūstot no pazemes augšzemē, galva mazliet jāpagriež pa labi, lai ieraudzītu jau pirmo apskates objektu – Gaudi projektēto Casa Batllo. Dzīvē mazliet bālāka, tūristu ielenkta, bet, protams, apskates vērta.
Pirmo dienu pavadām mazliet atlaižoties, iedzerot vīnu un vakarā dodamies uz Cerveceria Catalana, kur esot izcilas tapas un tā. Galdiņš jāgaida stundu, bet kamēr gaidi, laiku var nosist dzerot vīnu. Tikuši pie galdiņa, pasūtām tapas un vēl vīnu. Nezinu vai tas bija vīns vai kas cits – bet tapas atmiņā palikušas kā izcilas.
Kad vīns izgulēts, laiks mesties Barselonā. Dienas plāns – Barri Gòtic kvartāls, Citadeles parks un Barselonas pludmale.
Barri Gòtic ir Barselonas sirds ar daudziem ielu labirintiem. Centrālais kvartāla objekts – katedrāle. Lai ieietu tajā, jābūt apsegtiem pleciem un arī šortu/svārku garumam jābūt pietiekamam. Baznīcas pakājē tantes cenšas pārdot lakatus, ar ko piesegties. Man paveicies, jo pašai līdzi viens, ar ko varu piesegt plecus, bet “ak, vai” – svārki ir tik gari, cik ir. Apsardze jautā, cik zemu varu svārkus pavilkt? Parādu – apsargiem sirds atmaigst un iekšā tomēr tieku ielaista.
Skats no katedrāles jumta. Lai varētu uzbraukt augšā, jāmaksā €3. Likās, ka, iespējams, visur citur būs dārgāk – tāpēc uzbraucām, bet vēlāk izrādījās, ka Barselonas panorāmu var redzēt no daudzām citām vietām (pareizāk – kalniem) un tas ir bez maksas.
Ielas, ieliņas
Tirgus La Boqueria – iespaidīgs ar savu plašumu, smaržām, krāsām un garšām.
Plaça Reial – viens no rosīgākajiem Barselonas laukumiem. Laukumā laternas veidotas pēc Gaudi projekta.
Fonā Triumfa arka (Arc de Triomf), kas uzcelta par godu Starptautiskajai Barselonas izstādei 1888. gadā, un kas kalpoja kā ieeja izstādē. Blakus tai (man aiz muguras) atrodas Citadeles parks – viens no lielākajiem Barselonas parkiem. Tajā atrodas ezers, kur var izbraukt ar laivu un var ieraudzīt arī kādu papagaili.
Barcelonetas pludmale. Vistuvākā pludmale pilsētas centram, kas tikusi mākslīgi uzbērta par godu 1992. gada Olimpiskajām spēlēm.
Vakaru noslēdzam ar došanos uz Maģisko strūklaku šovu Montjuic kalna pakājē. Montjuic ir 213 m augsts kalns ar atpūtas zonu, galerijām un parkiem. Tā vienā pusē atrodas arī 1992. gada Olimpiskais stadions.
Došanās uz Montžuiku. Fonā – Katalonijas Nacionālais mākslas muzejs.
No Montžuika redzama tirdzniecības osta.
Saulriets.
Vakars sagaidīts. Lai ieņemtu labākās vietas uz strūklaku šovu – jāierodas laikus. Kamēr gaidi – dažādi puiši cenšas nopārdot ūdeni, atspirdzinošus dzērienus un dažādus sūdiņus.
No mūzikas, kas pavadīja strūklaku šovu, nedzirdējām gandrīz neko. Bet tā jau skaisti.
Jauna diena – jauni plāni. Trešo dienu Barselonā nolemjam sākt ar kāpienu Park Güell. Izstrādāt parka projektu Gaudi, pasūtīja rūpnieks Euzebi Guejs. Viss plāns varbūt neizdevās, bet tik un tā parkā ir ko redzēt.
Kāpiens augšup.
Mazliet nostāk no trepēm, izrādās ir arī elevators. Oh, well.
Dūmakainā Barselona.
Ceļā no Güell parka, mūs pārsteidza milzīgas lietusgāzes, bet suvenīru veikalā nopirktie pančo, ļāva Barselonu apskatīt arī lietū. Nonācām pie Svētās Ģimenes baznīcas jeb Sagrada Familia. Iespaidīga, kā jau visi Gaudi darbi. Vēl gan nav pabeigta, bet plānots to izdarīt 2026. gadā, kad apritēs 100 gadi, kopš Antoni Gaudi vairs nav šai saulē (viņu nobrauca tramvajs). Pie baznīcas bija sastājusies milzu rinda, kas gribēja tikt iekšā, tāpēc mēs pat nemēģinājām to izstāvēt. Varbūt pēc 10 gadiem mēģināsim vēlreiz.
Esmu FC Barcelona fane un man bija nojauta, ka arī Juris vēlētos redzēt lielo futbolu dzīvē. Tāpēc viņam dzimšanas dienā uzdāvināju biļetes uz vienīgo FC Barcelona spēli, kas notika tajās dienās, kad bijām Barselonā. Pilsētas vietējais derbijs (spēle pret RCD Espanyol) varbūt nepulcēja tik daudz cilvēku, kā uz El Clásico, bet skatītāju tāpat bija ļoti daudz. Spēle mūs priecēja ar 5 iesistiem vārtiem no Barcelona puses un fani bija savu uzdevumu augstumos.
Noslēdzošajā dienā devāmies mazliet ārpus Barselonas – uz pludmali. Nepilnas pusstundas braucienā ar vilcienu atrodas plašas, zeltainu smilšu pludmales. Spāņiem sezona laikam beigusies, tāpēc pludmale bija samērā tukša. Lai izbaudītu Vidusjūru – devāmies SUPot. Stunda Vidusjūras ūdeņos bija tieši tas, ka vajadzīgs, lai iesauļotu punčus un patrenētu kājas.
Port Esportiu del Masnou. Vieta, kur paskatīties uz šikām jahtām un paēst kādā no daudzajām kafejnīcām.
Pēc saules peldēm, dodamies atpakaļ uz pilsētas centru, lai postos uz vakara noslēgumu – saulrietu Tibidabo kalnā.
Uz Tibidabo ved funikulieris. Izdevās ieņemt labākās vietas pašā priekšā gan turp, gan atpakaļ.
Pēc izkāpšanas, uz Tibidabo kalnu var tikt ar autobusu vai ar kājiņām. Mēs izmantojām K2 spēku, jo mums taču patīk kāpt.
Vēl viens skats uz Barselonu.
Tibidabo kalna virsotnē atrodas Svētās Sirds baznīca un atrakciju parks. Apskatījuši baznīcu, nolēmām no tās pakājes sagaidīt saulrietu, bet 4 minūtes (!!!) pirms saulrieta tikām aiztriekti, jo plkst. 20.00 baznīcu ver ciet. Tā nu redzējām tikai pašu saulrieta sākumu.
Skats uz atrakciju parku. Atrakciju parks varbūt nav tik aizraujošs ar savām atrakcijām, bet savs šarms tur ir.
Arlabunakti, Barselona un uz tikšanos citu reizi!
Secinājumi/ieteikumi:
- Lielākoties pārvietojāmies ar kājām vai metro. Braucienam ar metro visizdevīgāk pirkt biļeti 10 braucieniem (vienu biļeti var izmantot vairākas personas, tikai jāatceras par katru personu biļeti nokompostrēt). Kā transportu nākamreiz noteikti izvēlēsimies arī velosipēdu, jo, piemēram, pludmales promenādi tā būtu apskatīt visērtāk.
- Barselonā ēdiens ir mazliet dārgāks nekā Latvijā, bet vīns lētāks. Tāpēc, iespējams, der apsvērt vīna diētu uz Barselonas laiku. Bet noteikti ir vērts ēst un izmēģināt visdažādākās tapas. Mums zināja teikt, ka uz 4 cilvēkiem 10 tapas esot ļoti optimāli. 1 tapas cena svārstās no €2-7 (atkarībā no restorāna smalkuma). Mani personīgie favorīti – kartupeļi ar olu, panēts siers un bravas potatoes un dažādas jūras veltes.
- Barselonā ir arī gana daudz vietu, ko var apskatīt bez maksas – piemēram, tirgi, vecpilsēta, tās katedrāle, pludmale, Montžuiks un Maģisko strūklaku šovs, daļa no Park Güell.
- Gribējām, bet nepaspējām – neapskatījām Poble Espanyol jeb Spāņu ciematu, eklektisko muzeju Museu Frederic Mares, kā arī, ja būtu vēl viena papildu diena – noteikti aizietu ekskursijā par Olimpisko stadionu.
Džoanna.lv 